Laikā, kad budžeta liesums ir arguments gandrīz katras nopietnas vajadzības noraidīšanai, bet vienlaikus valstij izrādās gana taukuma, lai atbalstītu dažu iegribas un "komunikāciju kļūdās" varētu norakstīt tūkstošus, par to ir vismaz jārunā. Vēl labāk – uzskatāmi jāparāda un jāliek aizdomāties. Tepat kaimiņos, mūsu tik bieži par piemēru ņemtajā Igaunijā, tas arī darīts – pārspīlētā un košā eksperimentā radīta populistu partija, parādot, cik lētiem un viegliem paņēmieniem īsā laikā var iegūt gan popularitāti, gan atbalstu. Tāds sulīgs šķērsgriezums – un vispirms jau ne tik daudz par citu melīgumu, bet pašu kūtrumu un lētticību.
Ko tam likt pretī, kā to labot? Arī te jau atbildes vienkāršas un visiem labi zināmas. Jāsāk ar sevi, jāuzvar vispirms paša slinkums un neticība savam spēkam. Un nav pat jāpiesauc jau ikoniskā zobu tīrīšana vai bikšu buktēšana. Ir daudz labāks piemērs, kā to darīt, jau skolas laikā iepazīstot savu varēšanu un daudzās iespējas, kas apkārt, – kā Signe, Mairis un Roberts no Valkas, kuri gluži vienkārši kādā dienā nolēma izkāpt no savas ierastās vides. Un nav svarīgi, vai tas nozīmē iemācīties trenēt suni vai braukt ar traktoru. Galvenais – nenobīties jau pašā ceļa sākumā, un tad – kas zina, varbūt tas aizvedīs līdz pat pavisam reāliem pils dārziem. Un tad izrādīsies, ka arī pretējā virzienā var iet ļoti tālu – prom no tukšām runām un citu muļķošanas. Tad, ceļojot pa tuksnešiem, var atklāt sev citas pasaules un saņemt ielūgumu viesoties jurtā, gūstot iedvesmu vēl ilgam laikam. Tad var darīt arī tiešām lielas lietas, nešķirojot cilvēkus pēc valsts piederības un glābjot citu dzīvību, kā to ik dienu arī līdzās bīstamajām karadarbības zonām dara ārsti, ticot, ka pienāks diena, kad visas šausmas patiešām beigsies. Tad var veiksmīgi pārvarēt pēdējos šķēršļus un pavisam pamatoti sapņot par spožām medaļām, jo viss, lai pie
tām nokļūtu, jau taču gadiem darīts. Tad var.
Tad var arī apzināti izvēlēties brīvību darīt tieši to, kas gluži vienkārši patīk, ļaujot visam vārīties jau pavisam citā – pozitīvā – nozīmē. Jo jāpiekrīt mākslas zinātniecei Inesei Baranovskai – pat ar aizliegumu interesi neapslāpēsi, tā atkarīga no paša cilvēka. Un varbūt tas īstais un lielākais cenzors, kurš, mūsuprāt, tik bieži traucē, patiesībā tiešām sēž mūsos pašos. Jo – tas pavisam noteikti parādās domāšanā.
Šīs SestDienas, 25. novembra – 1. decembra, numurā lasiet:
POLITIKA. Populisma recepte. Pirms dažiem gadiem uz Igaunijas politiskās skatuves parādījās partija, kas pusotra mēneša laikā nopelnīja milzīgu uzmanību medijos, ceturtdaļas vēlētāju atbalstu un... pārtrauca darbību. Lai gan teātra trupas veidotā Vienotā Igaunija bija iecerēta kā populisma atmaskošana, tās panākumi joprojām mulsina komentētājus un liek jautāt, ko īsti partijās meklē un novērtē vēlētājs.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai “deputātu kvotu” sistēma ir pareiza un saglabājama? Par un pret – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) un Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
SestDienas SALONS. Cenzūra eksistē visos laikos. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska stāsta, kādas citur pasaulē neatrodamas vērtības Latvijas mākslā tapa 70. gados, pateicoties sociālisma īpatnībām, un kāpēc mākslas darbs var maksāt miljonus.
FOKUSĀ. Būt labākam par sevi. Lai uzvarētu, ne vienmēr jāsacenšas ar citiem – iespējams, pat lielāku gandarījumu var gūt, pārvarot sevi. Vienalga, vai to izdara, trenējot suni, izturot vairāku dienu ekspedīciju vai kāpjot uz teātra skatuves. Īpašas starptautiskas programmas ietvaros par to pārliecinājušies arī jaunieši no Latvijas, kuriem interesantie piedzīvojumi vainagojušies vēl vienā neaizmirstamā mirklī – pieņemšanā Lielbritānijas karaļnamā.
SPORTS. Iespēja mainīt vēsturi. Ne tikai delverīgi pusaudži, kas ar saviem dēļiem krīt uz nerva dažādu lepnu iestāžu saimniekiem, bet nopietns sports, kurā Latvija pēc četriem gadiem var cerēt uz augstākā kaluma medaļām – kad kļuva zināms, ka skeitbords oficiāli iekļauts 2020. gada vasaras olimpisko spēļu programmā, sarosījušies tā entuziasti arī Latvijā.
TUVPLĀNĀ. Praktiskais miera sākums. Nakts vidū zem snaiperu stobriem Sīrijā biedri savāc bumbu un mīnu sprādzienos cietušos, lai nogādātu viņus Izraēlas Zivas Medicīnas centrā, kur par ievainoto dzīvību un locekļiem cīnās profesors Aleksandrs Lerners. Es nezinu, kad, bet kaut kad tas viss beigsies, saka ārsts, stāstot par fiziski un emocionāli grūto ikdienu līdzās karadarbības zonai.
PASAULE. Franču ticība neticībai. Pirms gadsimta pieņemtais likums, kas nošķir valsti no baznīcas un aizsargā franču sekulārisma principu, daudziem šķiet nepiemērots mūsdienu multikulturālajai Francijas sabiedrībai, kurā aizvien pamanāmāks kļūst islāms.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Nesaspiestās auras zemē. Mongolija ir valsts, kurā daba mīl kontrastus, kurā dzīles ir neprognozējami bagātas kā cilvēka zemapziņa, kurā silts ir karsts, bet auksts ir ļoti, ļoti auksts. Valsts, kurā cilvēki vēl no Čingishana laikiem saglabājuši milzu pašapziņu, zeme, kurā nīkuļiem nav vietas.
PRIEKŠĀ. Atklāt senās mūzikas noslēpumus. Diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs aicina visus darīt to, kas sirdij tuvs, un, ieskandinot svētku laiku un noslēdzot aizvadīto gadu, Adventē ielūdz uz senās mūzikas koncertiem. Pilnīgi kreizī mūzika, viņš saka, un tie, kas grib saklausīt kaut ko ārpus laika, to varēs izdarīt.
KINO. Filmas tīklos. Piesakām jaunu rubriku Filmas tīklos, kurā turpmāk kinokritiķe Dita Rietuma aplūkos vērtīgas filmas un seriālus, kas skatāmas legāli tā dēvētajos VOD (video on demand) jeb interneta filmu straumēšanas kanālos.
KROGS UZ PAPLĀTES. Daugaviņa sporta bārs. Filozofējot par fanošanas gaišajām un ēnas pusēm, Zirnis nonāk pie secinājuma – ja tavi favorīti nevar iemest, nekas nav zaudēts, jo iemest vari tu! – un dodas uz Arēna 29.
SestDienas VAKARIŅAS. Lai padarītu cilvēku laimīgāku. Žurnāliste Linda Krūmiņa uzsver – jā, mīlestība mazliet iet arī caur vēderu! Un SestDienas lasītājiem iesaka Siera kūku no Gērnsijas salas, kuras recepte tiešām atvesta no smalkākajiem ofšoru paradīses restorāniem, un Saldi aso dārzeņu krēmzupu, kas ir tā pati Latvijas tradicionālā dārzeņu krēmzupa ar austrumniecisku piesitienu.
Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.