Sekojot līdzi visdažādāko lēmumu pieņemšanas procesam, ne vienu reizi vien šķiet, ka tas gala balsojums pavisam noteikti būtu citāds, ja vien lēmēji būtu mēģinājuši iejusties to ādā, kurus pēc tam pieņemtais lēmums pavisam tieši ietekmēs. Iekāpuši viņu kurpēs. Izjutuši kaut nedaudz empātijas ar tiem, kuru likteni izlemj pāris minūtēs, vien "pasēžot pie papīriem" un "pamodelējot situāciju" datorā.
Nu jau ilgāku laiku teju katrs pirmais septembris sākas ar kādu slēgtu skolu un asarām to acīs, kam tas liek saprast – dzīves šajā pusē ir arvien mazāk un ar bērnu aizbraukšanu saruks vēl. Arī šis mācību gads nav izņēmums. "Skolu tīkla optimizācija" – tā to sauc smalkajā mūsdienu valodā, kurā arī vārdu "problēma" nez kāpēc vairs nemīlam, tā vietā lietojot laikam jau ne tik skarbi skanošo "izaicinājums". Tomēr vai no tā mainās būtība? Slēgtas durvis paliek slēgtas. Un, iespējams, pavisam drīz kādam teātrim jau nāksies veidot izrādi par to, ka laukos vairs nav manāmas ne tikai govis, bet arī skolēni.
Vai ar to gribu teikt, ka reformas izglītībā nav nepieciešamas? Nebūt ne, arī nepatīkami lēmumi ir jāpieņem, par to nav šaubu. Taču, ja izrauj gabalu no sirds, tā vietā jādod kas cits. Lai asinis tomēr nebeigtu riņķot, lai viss organisms neapstātos un pamazām, atmirstot „marginālajām” nomalēm, beigu beigās nenāktos zaudēt arī visu rumpi.
Sauciet to par subjektīvismu, bet patīk man tas latgaliešu spītīgais lepnums – pat vissliktākā scenārija gadījumā tomēr nezaudēt pārliecību, ka labais vēl ir iespējams. Ka dzīve vēl mutuļos, vajag tikai patiesi gribēt.
Citiem vārdiem – īstums un tāda nesamaitāti tīra ticība laikam ir tas, kā mums visiem ikdienā arvien vairāk pietrūkst. Patiesas emocijas, no kurām paši nenobīstamies, nesatrūkstamies kā tādi pat no skaņas trīcoši hloroplasti. Jā, tādas emocijas ir jāiztulko arī melodijās, par tādām ir gan jārunā, gan jādzied – skaļi, skaidri un latviski. Ne tāpēc, ka citas valodas sliktas. Bet tāpēc, ka runāt vienā valodā, rezonēt citam citā ir tik tiešām svarīgi. Vienalga, cik plašā mērogā izvēlamies to darīt. Tādā ziņā var piekrist arī Jaunā Rīgas teātra aicinājumam nākamajās vēlēšanās "nežēlīgi svītrot ārā tos politiķus, kuri palīgvārda "ka" vietā lieto "kad" ". Jo paviršība nekad un nekur nav laba – ne domās, ne attiecībās, ne lēmumu pieņemšanā, ne to īstenošanā. Jo tik tiešām svarīgi sajust, ka neesam ne vieni, ne izzūdoši.
Žurnāla SestDiena 31. augusta – 6. septembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Dziesmās iztulko emocijas. The Sound Poets solists Jānis Aišpurs par to, kā cīnīties ar bailēm, kāpēc labāk dziedāt latviski un kā izvairīties no ikdienas informācijas drazām.
FOKUSĀ. Pirmais septembris bez skolas. Upītes ciemam Latvijas pierobežā šis ir pirmais mācību gads bez skolas. Acīs asaras, emociju daudz. Kā tas ietekmēs ne tikai bērnu, bet arī konkrētās vietas turpmāko nākotni? Sākam rakstu sēriju par to, ko ilgtermiņā nozīmē skolu slēgšana.
VĒLĒŠANAS 2018. Vēlēšanu rokasgrāmata III. No „populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē” līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru.
JAUNĀ SEZONA. Provocē nebūt vienaldzīgam. Kā teātru stratēģi lūkojas uz jauno sezonu un mūsdienu cilvēku? SestDiena apkopo Latvijas teātru māksliniecisko redzējumu uz gaidāmajiem jaunumiem jauna cēliena priekšvakarā.
PASAULĒ. Pēdējais dumpinieks. Pagājušās nedēļas nogalē 81 gada vecumā no galvas smadzeņu vēža aizsaulē aizgāja Džons Sidnijs Makeins III. Viņš bija pazīstams kā aktīvs Krievijas un arī ASV prezidenta Donalda Trampa kritiķis, un tāpēc gan Latvijā, gan citās Austrumeiropas valstīs īpaši svarīgs ir jautājums, kas ieņems mirušā politiķa vietu ASV senātā.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Katram sava nekuriene. Spilgtākos šīs vasaras iespaidus esmu guvusi īsos izbraucienos, ceļojumu aizmetņos, kas nerimtīgi apliecina vienu un to pašu – neskrien, bet ieskaties. Tad nevajadzēs plānot uz priekšu, bet ar prieku un pateicību pieņemsi to, ko dzīve dod tieši šeit un tagad, – dubultu varavīksni pēc lietus, pilnmēness naktis un piecus hektārus Visuma, kas katram no mums pienākas, – nekurienes vidū un vienkārši tāpat.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS SEPTEMBRĪ, ATPŪTA SEPTEMBRĪ, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
K.S.
Horošijs