Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Ne tikai ar bitēm neko nevar zināt

Nebeidzama birokrātija, kas uzdzen dusmas vēl pirms robežas šķērsošanas, kovidtestu ikdiena un neērta satiksme līdzās patiešām vērienīgām sporta būvēm, grandiozam organizēšanas darbam un, protams, ne ar ko neaizstājamajam sacensību garam, kas visapkārt. Tāda, īsi raksturojot, patlaban ir noskaņa Pekinas olimpiskajos ciematos, kuros šonedēļ ieskatās arī SestDiena.

Noteikti arī Latvijā ne viens vien īkšķis jau nospiests, pārdzī­vojot par savējiem ja ne klātienē, tad vismaz televizora ekrānā. Un viss pareizi, jo pat ierastajā ikdienas ritējumā olimpisko spēļu laikā sports nereti kļūst interesants pat tiem, kas pret to citā laikā ir vienaldzīgi. Tagad, pandēmijas apstākļos, tie šķiet kā dubulti svētki, jo – ir izdevies! Par spīti visām neērtībām, un varbūt brīžam kādam liekas, ka pārspīlētajām drošības prasī­bām, sportisti ir tur un ne tikai sacenšas savā starpā, bet arī vēl un vēlreiz no jauna pierāda, ka cilvēka iespējām kontrolēt savu ķermeni un prātu, šķiet, nav robežu.

Visas politiskās kaislības šī sportiskā prieka priekšā nobīdās otrajā plānā, – arī par tām ir vērts domāt un vēstījumus pama­nīt. Galu galā – skaidrs, ka politikai patīk lielas arēnas.

Taču šajā SestDienā par vēl kādu, lai gan pavisam citādu, tomēr Latvijai noteikti ne mazāk svarīgu kopā sanākšanu – Dziesmu svētkiem. Tie jau atkal pavisam tuvu un, kā jau pie­rasts pandēmijas laikā, ar neskaidru likteni. Vienam no svētku veidotājiem diriģentam Kasparam Ādamsonam uzskaitot programmā paredzēto, jau sāk šķist, ka Mežaparka estrāde pildās cilvēkiem, tomēr problēmu šoreiz netrūkst. Lēmums par svētkiem jāpieņem, kaut pandēmija nebūt nav galā un pašreizē­jie ierobežojumi pat dziedātāju kopā sanākšanu ierastajos iknedēļas mēģinājumos padarījuši par visu ko, tikai ne vairs normālu kora mēģinājumu. Un tomēr. Gribas to Dziesmu svētku estrādes piedziedāšanu atkal piedzīvot, vispār nemaz nešauboties – tiešām skanēs līdz pēdējai rindai!

Un, ja kādam tas šķiet neiespējami (gluži kā pandēmijas beigas vai zeltu rekords Latvijai olimpiskajās spēlēs), tad tikai atcerieties: vēl nemaz ne tik sen daudziem arī bites uz pilsētas namu jumtiem likās kas drusku smieklīgs un nevienam nevaja­dzīgs. Nu jau tās pavisam stabili savu labumu pierādījušas un vietu urbānajā ainavā atradušas.

Protams, pandēmijas laikā ne tikai ar bitēm, bet arī visu pārējo neko nevar zināt. Tomēr turēsim īkšķus par mūsu spor­tistiem Pekinā un vienlaikus cerēsim, ka kovida nestie ierobežo­jumi un sarežģījumi beigsies, dziedātājtautai vairs nevajadzēs piecpadsmit kvadrātmetru, lai dziedātu, un koru dziesmas atkal Mežaparkā saviļņos gaisu, liekot skudriņām skriet pāri visam ķermenim.

 

Šīs SestDienas, 11. februāra  – 17. februāra numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Ar mierīgu prātu. Diriģents Kaspars Ādamsons (36) par amatiermākslai nāvējošajiem kvadrātmetriem, nevienlīdzību koru darba iespējās, ielēkšanu Operā un par to, kas dzīvē ir vissvarīgākais.

FOKUSĀ. Pekinā vērienīgi un stingri. Olimpisko spēļu darbības zona mūsdienās kļuvusi par slēgto teritoriju ar stingriem iekšējās kārtības noteikumiem un glancētu piedāvājumu ārpasaulei.

PASAULĒ. Olimpiskā politika. Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai. Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.

JAUNAIS BAUHAUS. Apbišotās pilsētas. Vai pilsēta var būt piemērota bitēm, un kāds no tām labums māju jumtiem? Turpinot pētīt Jaunā Eiropas Bauhaus ideju iedzīvošanos Latvijā, nonākam arī līdz urbānajai biškopībai, kas pirms dažiem gadiem kļuva teju par modes lietu. Kā tā izvērtusies un vai pilsētnieku ikdienai dod kādu pienesumu?

LAIKA MAŠĪNA. Bērna atkāpšanās un impērijas beigas. Pirms 110 gadiem no troņa atteicās pēdējais Ķīnas imperators Sjuaņtuns – ja precīzāk, viņa vietā atkāpšanos parakstīja reģenti, jo valdniekam tikai pavisam nesen bija apritējuši seši gadi.

TUVPLĀNĀ. Meitene, kas iemīlēja jēriņu. Pērn ekrānos nonākušās filmas Jērs zvaigzne un iepriekš kā meitene ar pūķa tetovējumu jau iepazītā zviedru aktrise Nūmi Rapasa (42) stāsta gan par savas karjeras svarīgākajiem punktiem, gan islandiešu humora atšķirībām un sadzīvošanu ar visu mitoloģisko, kas tepat līdzās.

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata