Grīziņkalna apkaimes biedrība dažu aizvadīto nedēļu laikā kļuva, šķiet, par slavenāko apkaimes organizāciju Latvijā – medijos plaši izskanēja biedrības un Rīgas domes (RD) viedokļu sadursme par Grīziņkalna tirgus laukuma izveidi un elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu. Pēc vairākkārtējām pārrunām pašvaldība grīziņkalniešu argumentus ņēma vērā un atrasts risinājums par labu iedzīvotāju interesēm.
Grīziņkalna apkaimes biedrība ir samērā jauna – dibināta 2022. gada ziemā. "Zinājām, ka pavasarī gribēsim piedalīties Rīgas domes rīkotajā 2023. gada līdzdalības budžeta konkursā. Lai noskaidrotu, tieši par kuru Grīziņkalna vietu mēs varētu projektu iesniegt, piesaistījām ideju ģenerēšanas konkursu organizatorus Tandēmā. Viņi jau bija taisījuši ideju konkursus VEF tiltam, Jaunās Ģertrūdes baznīcas priekšlaukumam u. c. Sākotnēji Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāji bija aicināti iesūtīt bildes ar vietām, kas viņiem šķiet aizmirstas, bet ar potenciālu. Šis laukums Jāņa Asara un Pērnavas ielas stūrī tika pieminēts vairākkārt. Vēlāk jau žūrija vērtēja iedzīvotāju nosauktās vietas, lai saprastu, kura tiks virzīta ideju konkursam, jo ne visas vietas, lai arī cik populāras iedzīvotāju acīs, ir piemērotas, lai par tām rīkotu ideju konkursu, piemēram, mazam skvēriņam ar diviem soliņiem. Vēlējāmies atrast tādu, kurai ir potenciāls, par kuru var ģenerēt idejas un attīstīt interesantus risinājumus. Izkristalizējās trīs tēmas, un viena no tām bija šis laukums. Tad atkal iedzīvotājiem bija iespējams balsot un šajā balsojumā ar krietnu ideju pārsvaru uzvarēja konkrētā teritorija, kuru šobrīd dēvējam par Grīziņkalna tirgus laukumu," par jau minētā laukuma sakopšanas priekšvēsturi stāsta Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes locekle Marta Kotello.
Rīgas domes ideju konkursā bija iespēja tikt pie 70 tūkstošiem eiro teritorijas labiekārtošanai. Kotello gan skaidro, ka summa it kā šķiet liela, taču tā ietver gan PVN, gan projektēšanas izmaksas, tādēļ «brīvā nauda» paliek ap 50 tūkstošiem eiro. Konkursā iesniegtos projektus no visas Rīgas – kopā ap piecdesmit – izsūta domes departamentiem un institūcijām, katrs izsniedz savu atzinumu, lai ir skaidri zināms, ka projektu realizēšanai nebūs fundamentālu šķēršļu.
Līdzdalības budžeta konkursa ideja nāk no apkaimju aktīvistiem, kuri ir ievēlēti Rīgas domē. Tā ir lieliska iespēja iedzīvotājiem būt aktīviem, ja ne pašiem iesniedzot idejas, tad vismaz nobalsojot par tām. No visiem iesniegtajiem projektiem RD īsteno tos desmit, kas saņem visvairāk iedzīvotāju balsu. Grīziņkalna tirgus laukuma labiekārtošanas projekts bija viens no pieciem populārākajiem.
TIRDZIŅAM VIETA BŪS
"Vienā no departamentu sniegtajiem atzinumiem – konkrēti, Ārtelpas un mobilitātes departamenta atzinumā – izlasījām, ka ir plānotas elektroauto uzlādes stacijas šajā zemesgabalā. Pieņēmām, ka tāds plāns ir, taču Rīgai ir daudz dažādu plānu, un šajā atzinumā nebija minēts ne datums, ne arī norādīts, kādā stadijā ir šis plāns. Mēs konkursā uzvarējām, saņēmām iespējas virzīt projektu uz realizāciju, bet šī gada februāra sākumā uzzinājām, ka par šīm uzlādes stacijām jau ir noslēgts nomas līgums. Pērn novembrī no RD Īpašumu departamenta kādam būtu bijis ar mums jāsazinās, konstatējot, ka divi projekti savā starpā pārklājas. Situāciju būtu izdevies mierīgi atrisināt, pirms ir noslēgts līgums – jo nomas līgums tika noslēgts vien 19. decembrī," norāda Kotello.
Biedrība izlēmusi par radušos situāciju runāt publiski, lai paātrinātu risinājuma pieņemšanu. "Saskaņā ar izstrādāto koncepciju [tirgus laukuma] teritorijā uzlādes stacijas nekādā gadījumā nevar atrasties, pretējā gadījumā projektam vairs nav jēgas. Par laimi, pēc skaidrojumiem un pārrunām ar domes pārstāvjiem ir panākts, ka līgums par uzlādes stacijām tiks lauzts un varēsim savu sākotnējo ieceri īstenot," priecājas biedrības pārstāve.
Plānots, ka teritorijas labiekārtošana notiks vairākās kārtās, un pirmajā konkursā iegūtais finansējums tiks izmantots daļējai projekta realizēšanai – zaļās zonas labiekārtošanai.
Sākotnējā doma esot bijusi, ka uz esošā asfalta var likt soliņus, bet segums izrādījies katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nolemts sakoncentrēt visu naudu uz zaļo zonu un sēdēšanas opciju veidot tikai tajā. "Laika grafiks ir, ka vasarā tiek izsludināts iepirkums – piesaistīts būvnieks un projektētājs, kas šo laukumu saplāno un uzreiz tā iekārtošanu arī realizē. Ja viss iet gludi, darbi notiek nākamgad. Paralēli zaļās zonas izveidei esam vienojušies ar mākslinieku Krišu Salmani, kurš arī ir Grīziņkalna iemītnieks, un viņš ir izstrādājis konceptu vienam no trolejbusu kontakttīkla balsta stabiem, kurš tuvāk krustojumam. Pie tā augšā būs pulkstenis, kura dizainu viņš radīs. Līdzās to utilitārai funkcijai tie kļūs arī par vides objektiem. Arī šis ietilpst pirmās kārtas finansējumā jeb 70 tūkstošu eiro budžetā," pastāsta Marta.
LIELĀKĀ RĪGĀ
Grīziņkalna teritorija ir noteikta Rīgas apkaimju kartē, un tur redzams, ka tā ir tiešām plaša. Doma, ka tai vajag savu biedrību, dzimusi pāris cilvēku galvās, kuri iepriekš nebūt nav bijuši sabiedriskā aktīvisma pirmrindnieki.
"Mans personīgais stāsts – es esmu Grīziņkalnā trīs reizes mainījusi mājvietu 11 gadu laikā. Esmu uzaugusi Kauguros, dzīvojusi arī dažādās citās vietās Jūrmalā, bet studiju laikā pārvācos uz Rīgu. Mana tagadējā dzīvesvieta ir Tallinas ielā, tieši pie krustojuma, kur nav gājēju pārejas. Tallinas ielā ir savdabīga situācija – tur ir daudz T veida krustojumu, bet gājēju pārejas ir tikai dažas, un lielos posmos nav iespējams legāli un droši šķērsot ielu, piemēram, posmā no Lauku līdz pat Zvaigžņu ielai. Meklēju informāciju, centos noskaidrot, ko lai lietas labā dara, un kāds man ieteica iestāties Avotu apkaimes biedrībā, jo caur biedrību vieglāk šādas tēmas aktualizēt un risināt. Iestājos un tad šo tēmu pacēlu, daudzi man piekrita, bet tālāk īsti nekas nerisinājās," atceras sieviete.
2022. gadā viņa piedalījusies Avotu apkaimes svētku organizēšanā. Pēc tiem sajutusi, "cik forši, ka ir sava kopiena un cilvēki, kas dzīvo vienā apkaimē, var savākties kopā un kopīgi kaut ko izdarīt, kaut līdz šim nav bijuši pazīstami. Sirdi sildīja šī kaimiņu sajūta".
Mēģinājusi saprast, vai tiešām Grīziņkalnam nav savas biedrības. Neliela organizācija bijusi, kura savulaik izveidota, lai līdzdalības budžeta konkursā iesniegtu konkrētu projektu par veloceliņu, kas savienotu Zemitānu staciju ar Brīvības ielu. Kotello sazinājusies ar šīs organizācijas pārstāvi, kura tagad darbojas arī Grīziņkalna apkaimes biedrībā. Pēc tam kopā ar vēl pāris domubiedriem uztaisījuši Google anketu ar jautājumu: "Ja Grīziņkalnam būtu sava biedrība, vai jūs tajā iestātos?", ko palaiduši sociālajos tīklos. To aizpildīja vairāk nekā simt cilvēku, un vairāk nekā trīsdesmit tajā bija atzīmējuši, ka labprāt darbotos šādas biedrības valdē. Tad nu šie aktīvisti satikās, iepazinās klātienē, izstaigāja apkārtni. Uz tikšanos uzaicināja arī citu apkaimju biedrību līderus, lai iegūtu informāciju, kā uzņemt biedrus un citas svarīgas lietas par šādu organizāciju darbību, – viņi bijuši tādi kā mentori. Tad izvēlēta valde un 2022. gada 10. oktobrī oficiāli nodibināta Grīziņkalna apkaimes biedrība.
"Tā kā mūsu datubāzē bija liels apkaimes iemītnieku e-pasta adrešu skaits, aizsūtījām ielūgumus iestāties biedrībā. Jau pirmajā uzņemšanas reizē uzņēmām 50 biedrus – biedrībai tad vēl nebija mēnesis! Pēc tam pieteikumi arvien auga, un šobrīd ir jau 140 biedru. Esam otra jaunākā apkaimes biedrība Rīgā (vēl jaunāka ir Pļavniekos), bet esam vislielākā. Ceru, ka mūsu būs vēl vairāk, jo katrs cilvēks, kurš iestājas, kaut kādā mērā ar savu dalību nobalso par to, ka šis ir tas virziens, kādā viņš grib, lai Grīziņkalns attīstās, kā Rīga lai attīstās," uzskata Marta.
ĪSTENOTO PROJEKTU RAŽA
Grīziņkalna apkaimes biedrības aktīviste teic, ka iepriekšējais gads organizācijai bijis ļoti intensīvs un esot pat pārsteigums, ka tik īss laiks var rezultēties tik daudzās izdarītās lietās – tirdziņa teritorijas projekts nebūt nav vienīgais.
Piemēram, būtiski uzlabojumi panākti Tallinas ielā, kuras pārveides darbi sakrituši ar biedrības dibināšanu. "Autostāvvietām nav jāatrodas uz ietvēm, jo tas traucē centralizētai ietvju tīrīšanai no sniega. Kad nodibinājām biedrību, tā pilsētā bija aktuālā tēma. Liels paldies Rīgas domei, ka viņi bija tiešām apbrīnojami atsaucīgi un ļoti labā sadarbībā īsā laikā tikām pie pavisam citas ielas telpas. Ja pirms tam stāvvietas atradās uz ietvēm, tad tagad autostāvietas ir uz brauktuves, izvietotas pamīšus. Tās nav vienā garā rindā, kas nav vizuāli telpiski patīkami. Pamīšus esošas tās arī "mierina" satiksmi – ir nedaudz jāmaina trajektorija un uzmanīgāk jābrauc. Pēc mūsu iniciatīvas RD ieviesa arī 30 km stundā ātruma ierobežojumu. Pirmā vieta Rīgā, kur tika realizētas piktogrammas ar 30km/h uz brauktuves – tā arī ir mūsu biedrības iniciatīva. Pēc tam RD Attīstības departaments realizēja projektu ar ielas zaļināšanu, jo mūsu vīzija, kuru esam pārbaudījuši, ir: koki Tallinas ielā ir iespējami, jo tur uz ietvēm ir vietas, kur nav tik daudz inženiertīklojumu. Ar šo savu vīziju gājām uz Attīstības departamentu, parādījām, izstāstījām. Problēmu pēc būtības nav, jautājums tikai, kā to novadīt, jo tā nav gluži klasiska lieta uz ielas, kurā nav bijuši koki un apdobes. Tika nolemts: kamēr tiek plānota gruntī augošu koku iedēstīšana, pašvaldība uzliks labiekārtojuma elementus – korintes lielos augu konteineros, ir arī mazāki augu konteineri, soliņi, atkritumu urnas, velostatīvi," ar paveikto lepojas Kotello.
Pērn Grīziņkalnā risinājās lieli pārbūves darbi Daugavas stadionam, kas ietvēra arī pieguļošās teritorijas satiksmes organizācijas maiņu – pārbūvēts tika Avotu / Lienes / Deglava / Asara ielas krustojums. Kamēr būvdarbi vēl bija procesā, Grīziņkalna apkaimes biedrība RD uzstāja, ka Asara ielā vajadzētu izveidot veloinfrastruktūru, kura sākotnēji šajā projektā nebija ieplānota. Šis bija viens no projektiem, kuri tiek realizēti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, un noteiktumi paredz, ka piecus gadus pēc realizēšanas nedrīkst veikt nekādas pārmaiņas, tādēļ rīkoties bija nepieciešams šo pašu būvdarbu ietvaros. Lai izveidotu veloinfrastruktūru, nācās ziedot vairākas autostāvvietas, taču pretējā gadījumā šajā posmā pie veloinfrastruktūras tiktu ne agrāk kā pēc sešiem gadiem.
LABAS IDEJAS ĪSTAJĀ LAIKĀ
Marta stāsta, ka paveicies, jo vairākas no biedrības aktuālajām idejām sakritušas ar RD projektiem, kuros bijis iespējams veiksmīgi ielēkt: "Panācām, ka gājēju pārejas pie Vārnu un Krāsotāju ielām tiks izveidotas, bet šajos posmos bija nepieciešams uzlabot apgaismojumu. Kopā ar Rīgas gaismu plānojot, kā to paveikt, izrādījās, ka viņiem pieejamas vēsturiskās iekārtās lampas, kuras noderētu šajās vietās. Pakūrējām procesu, lai lampas uzliek, un nu tās ir virs visiem krustojumiem – virs Lauku, Krāsotāju, Vārnu un Zvaigžņu, arī Tērbatas un Tallinas ielas krustojumiem. Mūsu nākamais solis ir ziņot RD Ārtelpas un mobilitātes departamentam, ka apgaismojuma jautājums ir sakārtots un ka gājēju pārejas nu beidzot vajadzētu ieviest."
Šie ir praktiski darbi, kuri savā ziņā ir ne tikai apkaimju iedzīvotāju, bet pašvaldības atbildība – ar iedzīvotāju iniciatīvu tos gan ir iespējams pavirzīt straujāk un ātrāk tikt pie risinājuma, taču cilvēkiem prieku, protams, rada svētki. Grīziņkalna apkaimes biedrība pērnvasar noorganizējusi arī tos – Grīziņkalna svētki izdevušies lieliski un bijis labi apmeklēts pasākums. Grīziņkalna parkā bija iespēja apmeklēt kino vakaru, kurā demonstrētas arī apkaimē uzņemtas filmas – Bille un Vārnu ielas republika.
Apmēram reizi sezonā centrā Koka Rīga notiek mantu maiņa. Tur strādā līdzīgs princips kā brīvbodē, jo Grīziņkalna apkaimes biedrība iestājas ne tikai par infrastruktūras labiekārtošanu, bet arī ilgtspējīgāku un zaļāku dzīvošanu, kopienas sajūtu un aprites ekonomiku.
Nu jau arī tirdziņš sācis darboties un iedzīvojies pavisam organiski, kaut sākotnēji bijis domāts tikai kā pop-up tirdziņš, lai nosvinētu teritorijas labiekārtošanas pirmās kārtas realizāciju. "Oktobrī, vēl balsošanas laikā, satikāmies ar mājražotājiem, viņi bija atsaucīgi, tāpēc nolēmām, ka mēģināsim. Mums sociālajos tīklos ir plaša auditorija, tas ir labs instruments un kanāls, kā uzrunāt vietējos iedzīvotājus. Izziņojām šādu ideju, un novembra vidū notika pirmais tirdziņš ļoti jaukā atmosfērā. Tā nu tas joprojām regulāri darbojas svētdienās no pulksten 10 līdz 15," norāda Marta.
BEZ ALGAS, AR VĒRTĪBĀM
Dažādas idejas biedrībai veiksmīgi izdodas īstenot, jo esot laba komanda – gan valde, gan pārējie Grīziņkalna apkaimes biedrības aktīvisti, kuriem sakrīt vērtības un dzīves uztvere. Lai arī profesionāli viņi visi pārstāv dažādas nozares, sapnis par pilsētu, kādā gribētos dzīvot, visiem ir viens. Darbojoties biedrībā, daudzi ir kļuvuši par tuviem draugiem, kaut sākumā gandrīz visi bijuši cits citam sveši.
Ideju esot daudz, svarīgākais ir saprast, ko var un vajag, raugoties no laika faktora – lai var ātri izdarīt un sasniegt rezultātu, nevis gaidīt gadus desmit. Arī no RD jūtama atsaucība, jo viņiem tas ir ieguvums, ka iedzīvotāji nāk ar gatavām idejām. Svarīgi arī tas, ka Grīziņkalna apkaimes biedrībai ir daudz biedru – tādējādi tiek pārstāvētas gana plašas kopienas intereses.
"Neviens, kurš darbojas biedrībā, – ne valde, ne kādu iniciatīvu attīstītāji – par šo algu nesaņemam, tas ir brīvprātīgs darbs, varētu teikt, tāds kā hobijs. Darām pēc labākās sirdsapziņas savā brīvajā laikā tik, cik varam. Izdarīt var ļoti daudz, ja dara pārdomāti un ir laba komanda. Mēs nebaidāmies satikties ar politiķiem un pašvaldības speciālistiem. Skaidrs, ka RD saņem daudz ideju un prasību no pilsētas iedzīvotājiem, mēs esam vieni no daudzajiem, mūsu problēmas nav vienīgās Rīgā, tāpēc nākam nevis ar jautājumiem vai sūdzībām, bet jau ar gataviem priekšlikumiem un risinājumiem, kas nozīmē, ka idejas var ātri novest līdz realizācijai," veiksmes atslēgu uzsver Kotello un vienlaikus iedrošina – lai cilvēkus nebaida birokrātija. Svarīgs ir domāšanas veids, lai atsevišķu problēmu risināšanā nepazaudētu lielo bildi.
CILVĒKS = VALSTS ir rakstu sērija par pilsonisko līdzdalību Latvijā, tās neizmantoto potenciālu un NVO lomu tajā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Cilvēks = valsts rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.