Pagājušais, 2023. gads nepārprotami titulējams kā lielgraudu krusas gads. Objektīvi novērtēt, cik iespaidīga 7. augusta lielgraudu krusas stihija ir uz vēstures fona, gan ir pagrūti, jo trūkst datu. Taču skaidrs, ka pēdējās desmitgadēs tik postošas ledus lodes no gaisa nebija kritušas. Gada nogalē cilvēkiem sociālajos tīklos jautāju, kas, viņuprāt, ir spilgtākais 2023. gada laikapstākļu notikums, un krusa pārliecinoši aizēnoja lielos Jēkabpils plūdus gada sākumā. Lai arī abi šie notikumi bija lielas stihijas, kas iespaidoja tūkstošiem cilvēku dzīvi un par ko runāja visā Latvijā, tomēr, no meteoroloģiskā un klimatiskā skatpunkta raugoties, lielākie brīnumi bija citi.
KARSTUMS. ILGI
Pagājušais gads Latvijā nesa četrus laikapstākļu rekordus, kam zināmajā vēsturē nav līdzinieku. Tieši šie rekordi daudz vairāk nekā Jēkabpils plūdi vai Dobeles krusa rāda klimata pārmaiņu esamību un eskalāciju Latvijā. Starp citu, mazliet ļauni pret citām no krusas cietušajām vietām, bet tautā 7. augusta stihija tiek saukta par Dobeles krusu, lai gan tā skāra ne tikai Dobeli un tās novadu, bet arī Tukuma un Talsu novadu ar daudzām citām apdzīvotām vietām.
Bet, atgriežoties pie rekordiem, pirmais, grūti iedomājamais rekords pērn bija jau 1. janvārī, kad Daugavpilī temperatūra sasniedza 11,1 grādu – jebkad augstāko temperatūru, kāda janvārī fiksēta Latvijas teritorijā. Pagājušajā gadsimtā lielākajā daļā Latvijas janvārī temperatūra nekad nebija sasniegusi pat 10 grādu. Šis, it kā tikai grāds šurp vai turp, patiesībā ir milzīgs siltumenerģijas daudzums, kam pie mums ziemeļos jānonāk apstākļos, kad tieša siltuma no saules tikpat kā nav.
Un jau nākamo rekordu uz saviem pleciem izjuta un iznesa daudzi. Vistiešākajā nozīmē. Aprīlis, maijs un jūnijs bija sausākais šo mēnešu periods, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus. Sausums samazināja ražu. Pat mazdārziņu īpašniekiem, kas nepagurdami laistīja dārzus, nācās samierināties ar, piemēram, ļoti īsu zemeņu laiku. To varēja just arī Rīgas tirgū. Bija tikai viena nedēļa, kad vietējo zemeņu cena nokrita līdz apmēram trim eiro par kilogramu, uzreiz pēc tam cena atkal dubultojās, jo bagātīgas ražas laiks bija īss.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12.-18. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!