Lielāks pirmklasnieku bariņš ir arī iemesls, kāpēc pēdējo triju gadu laikā pavisam nedaudz, tomēr audzis kopējais skolēnu skaits. Pavisam 776 skolās šogad mācīsies 214 414 bērnu, tostarp 38 054 vidusskolēni.
Neilgi pirms mācību gada sākuma SestDiena tikās ar vairākām ģimenēm, lai noskaidrotu, vai 1. septembris tiešām tiek kaut kā īpaši svinēts, kādas tradīcijas šajā dienā tiek ievērotas un ko tad īsti bērni un viņu vecāki sagaida no jaunā mācību gada.
Vienādas bildes mātei un meitai
Dūla un topošā ārste, mamma Katrīna Puriņa-Liberte ar meitām Šarloti, kura šogad mācīsies otrajā klasē, un Beatrisi, kura jau tikusi līdz sākumskolas pēdējam posmam – 4. klasei –, SestDienu sagaida Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pagalmā. No citiem studentiem viņas var atšķirt uzreiz, un ne bērnu vecuma dēļ – meitenes nodod tērpi. Visas sapucējušās un šādi varētu izskatīties arī pirmajā skolas dienā. Līdz ar to Katrīnas vārdi, ka 1. septembris ģimenē ir īsti svētki, šķiet pārliecinoši un patiesi. Turklāt skolas gaitas atsākas visām trim.
Katrīna pati studē RSU Medicīnas fakultātē – sajūta jau, ka mūžīgi, jo izvēlēta ārsta profesija, tāpēc nevienu gadu šī diena nav bijusi parasta. Tagad, kad uz skolu iet arī abas meitas, šis datums kļuvis vēl īpašāks. Ģimenē gan šie vienmēr bijuši dubultsvētki, jo Katrīnas krusttēvam 1. septembrī ir arī vārdadiena, tāpēc pēc pirmās dienas skolā vienmēr sekojusi ballīte. Šis gads nav izņēmums – vispirms ar puķēm pie skolotājiem, bet pēc tam ar kūku uz dārzu. Katrīna kopā ar vīru Artūru kādu dāvaniņu sagādājusi arī bērniem.
Tas pats, tikai citādi
Pērn, kad Šarlote uz skolu gāja pirmo reizi, mamma visu dienu pavadīja dzemdībās – Katrīna ir dūla. Šis gadījums arī atklāj viņas darba specifiku – darba diena var iekrist jebkurā brīdī, arī svētkos. Šogad diena paredzama brīva, un būs iespēja būt abās bērnu skolās.
Atmiņā palicis arī Beatrises īpašais 1. septembris Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. "Tur bija arī manas skolas dzīves 1. septembris. Tāpēc tā bija ārkārtīgi īpaša un ļoti nostalģiska diena. Mums ir fotogrāfijas pie tām pašām vietām, kur toreiz bildējos es. Turklāt Beatrise ir ārkārtīgi līdzīga man bērnībā, tāpēc arī manai mammai un vecvecākiem bija ļoti interesantas sajūtas – vēl vienu reizi izdzīvot ļoti līdzīgu pirmo skolas dienu," atceras mamma. Arī šīs dienas tradīcijas saglabājušās tās pašas – tā pati svētku sajūta, tā pati ziedu smarža, tā pati došanās pie Katrīnas krusttēva. Katrīna tik bilst, ka viņai tagad ir jābūt atbildīgākai, jo ģimenes svētku sajūta jārada viņai. "Tagad es saprotu, ka mana mamma, kad man bija tie pirmie septembri, darīja visu un es tikai baudīju. Man tas bija daudz, daudz citādāk," smejas sieviete.
Priekšzīme no mammas
Abas meitenes pārliecinoši apgalvo, ka uz skolu iet grib, un Katrīnai ir sajūta, ka pēc vasaras turpinājuma tīko tikai viņa. Gan vīram, gan bērniem tomēr patīkot, ka ikdienā ir savs režīms, un Katrīna tagad spriež, ka vasara būtībā pavadīta "tādā kā leiputrijā – ļoti viegli un pacilāti". Kādā sarunas brīdī Šarlote ieņem balerīnas pozu un izstiepj kājas – redz, muskuļi esot stīvi, jo treniņi vasarā nav bijuši regulāri, tāpēc kārtīgi jāizstaipās, skaidro meitene.
Ģimene no šī mācību gada sagaida daudz jaunu zināšanu. "Viņas visu savu apzināto dzīvi ir redzējušas, kā mamma mācās. Viņas ir uzaugušas ar priekšstatu, ka mācīties ir pašsaprotama lieta, to ģimenē darām mēs visi, un mums pret to ir arī nopietna attieksme. Ar mācīšanos mums nav problēmu, un brīžos, kad to darām, maksimāli daudz ieguldām sevi," stāsta Katrīna. Tam, ka priekšzīmi ņem nopietni, piekrīt arī abas meitenes – ja mācās mamma, to dara arī viņas.
Šarlote paskaidro, ka viņai atzīmes vēl neliek, bet, sakrājot plusiņus, var iegūt pateicības kartītes, kuras vēlāk apmaina pret diplomu – tie viņai esot vairāki, un šogad krās vēl. Lai gan abi ar vectētiņu, pēc meitenes teiktā, ir lāči un visu laiku vēlas gulēt, piecelties nebūšot grūti, jo jāmācās ir. Beatrise gan piemetina, ka mamma to dara pārāk daudz un dažreiz ir nogurusi. Tāpēc tiek uzsvērts, ka bez mācībām ir arī jāatpūšas, un nav iebildumu pret to, ka 1. septembris šogad iekrīt piektdienā – pauzīti ar vajag, vienojas māsas.
Visus vecāku un bērnu 1. septembra stāstus lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Trollis JT