Sirds sitas kā negudra, vēderu no iekšpuses ar maigiem spārniem kutina izbiedēts tauriņu bars, plaukstas svīst, apetīte zudusi. Vai tā varētu būt gripa? Nē, šie simptomi signalizē par daudz patīkamāku kaiti – iemīlēšanos. Kamēr parastie cilvēki nododas minējumiem, kādēļ sirdī iekritusi tieši šī simpātiskā būtne, zinātnieki izsekojuši iemīlēšanās procesam visā tā garumā un spēj izskaidrot ķimikāliju, neironu un hormonu darbību katrā posmā. Visas zināšanas vienkāršā ceļvedī apkopojusi britu plastiskās ķirurģijas kompānija MyBreast un iesaka iepazīties ar informāciju, pirms pošaties uz Valentīndienas randiņu. Izprotot, kas darās organismā, būs vieglāk saprast, ko smadzenes cenšas pateikt.
"Ir fascinējoši zināt mūsu visintīmāko emociju cēloņus un iespējamos psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē mūsu lēmumus partnera izvēlē, neiesaistot apziņu. Interesantākais attiecībā uz cilvēka ķermeni ir tas, ka nav nozīmes, cik daudz zinām par molekulām un emocijām. Zināšanas nekādi nespēj samazināt to spēku," ideju izveidot iemīlēšanās procesu vienkāršu skaidrojumu pamato MyBreast pārstāvji. Hormonu un molekulu kombinācijas ķermenī izraisa pēc kārtas trīs iemīlēšanās stadijas, un katrai no tām raksturīgs savs ķimikāliju kokteilis, kas spēj kontrolēt jūtas un liek pieņemt svarīgus lēmumus. Patiesībā mēs pat nespējam aptvert, cik lielā mērā mūsu rīcību kontrolē šīs hormonu svārstības.
Dziņas atmostas
Ikviens mīlasstāsts sākas ar dopamīnu. Šī ķīmiskā viela tiek saražota smadzenēs un virsnieru dziedzeros un paaugstina hormonu līmeni, kā arī ietekmē vairākus iekšējos orgānus, maņas un sviedru dziedzerus. Dopamīns ir gluži kā degviela, pēc kuras iepildīšanas tvertnē auto motors ierēcas. Tam izdaloties, ievērojami uzlabojas noskaņojums, tādēļ iemīlējies cilvēks ir laimīgs un patīkami satraukts. Kad dopamīna daudzums ir sasniedzis vajadzīgo līmeni, spēlē iesaistās testosterons un estrogēns, aizsākot iekāres stadiju. Par seksuālo dziņu atbildīgie hormoni attiecību jautājumu uzbīda dienaskārtības augšgalā. Citiem vārdiem sakot, kad sastapts iekārojams cilvēks, viss pārējais kļūst mazsvarīgs. Nākamajās dienās un nedēļās – atkarībā no pāra tuvināšanās tempa – iekāre pāraug apmātībā. Prātā ir tikai šis vienīgais cilvēks, un šķiet, ka bez viņa vairs nav iespējams dzīvot. Šo sajūtu rada dopamīns un norepinefrīns, kam talkā nāk serotonīna līmeņa samazināšanās. Hormonu maisījums iedarbojas uz smadzeņu daļām, kas atbild par labsajūtu un atalgojumu, stiprinot vēlmi pavadīt vairāk laika kopā ar izredzēto.
Apmātības simptomus ar neapbruņotu aci var pamanīt arī apkārtējie. Paplašinātas acu zīlītes, paātrināta sirdsdarbība un elpošana un pastiprināta svīšana ir nepārprotami signāli, ka organismā plosās ar iemīlēšanos saistīti hormoni.
Tāpat kā slimības, arī iemīlēšanās katram indivīdam izpaužas atšķirīgā smaguma pakāpē. Viens spēj savākties un koncentrēties vismaz uz dažām stundām, bet cita skatiens mūždien ir aizpeldējis tālumā un domas kavējas pie izredzētā.
Visu rakstu par iemīlēšanās procesiem lasiet jaunākajā žurnāla Sestdiena numurā!
Taisnība