Svētku komercializācija (tas pats attiecas uz Ziemassvētkiem, Halovīnu, varbūt drusku mazākā mērā uz Lieldienām), protams, nav vietējais fenomens. Prognozes liecina, ka tikai ASV vien šajās dienās dāvanās vai izklaidēs tiks iztērēti 27,5 miljardi dolāru – kādi 26,6 miljardi eiro. Salīdzinājumam – Latvijas valsts budžetā šogad plānoti 15,1 miljarda eiro lieli ieņēmumi. Taču, izdevumiem palielinoties, aizvien mazāk amerikāņu zina, ko īsti viņi svin, raksta USA Today. Vairāk nekā puse aptaujāto sacījuši, ka februāra vidū ir pieņemts ar kādu dāvaniņu aplaimot savas otrās pusītes, taču, kādēļ šādi svētki radušies, kas tad īsti bijis tas Valentīns, kura vārdā tie nosaukti, reti kuram ir kaut mazākā nojausma.
BBC History Magazine gan uzsver, ka arī profesionālo vēsturnieku vidū īstas vienprātības par svinību (nevienā pasaules valstī gan Svētā Valentīna diena nav brīvdiena) izcelsmi nav. Vairums sliecas domāt, ka kristietības uzplaukuma laikā ar tiem mēģināja aizstāt Senajā Romā atzīmētos luperkālijus jeb pavasara iestāšanās svētkus. Taču nekādu liecību, ka tolaik, ap mūsu ēras piekto gadsimtu, 14. februāris būtu asociēts ar mīlnieku savstarpējo jūtu izrādīšanu, nav. Gluži tāpat kā nav nekādu norāžu, ka Svētais Valentīns jau tad būtu uzskatīts par iemīlējušos pārīšu aizbildni un tāpēc būtu kā īpaši jāgodina. Vienkārši Svētā Valentīna diena kļuva par kārtējo baznīcas kalendārā pieminēto dienu, kuras tolaik mazizglītotajam sabiedrības vairākumam bija vienkāršāk uztvert nekā viņu izpratnē abstraktu kaut kāda mēneša datumu.
Turklāt rādās, ka kristīgās baznīcas vēsturē Valentīni, kuri pasludināti par svētajiem, bijuši vismaz divi, un nav īsti saprotams, kuram no viņiem par godu vēlīnajos viduslaikos Anglijā (ne Itālijā, kur viņi it kā dzīvojuši) pakāpeniski sākās pielūgšana un kuru tad īsti pasludināja par mīlētāju aizbildni. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka tradīciju pirmsākums bija īpašu kartīšu izgatavošana savam mīļotajam un tikai pēc tam nāca rozes, šokolādes, vakariņošana sveču gaismā vai modīgos restorānos un abonementi uz spa procedūrām vai fitnesa klubiem (kas daļai ļaužu gan var šķist aizskaroši, jo to var uztvert kā mājienu, ka ar viņu izskatu un fizisko formu viss nav kārtībā).
PAVASARA SVĒTKI
Luperkāliji bija Senās Romas tradicionālie svētki jau aptuveni sešus gadu simtus pirms mūsu ēras (jeb pieņemtā Kristus dzimšanas laika) sākuma, raksta The Guardian. Tie tika rīkoti par godu Faunam, kuru uzskatīja par dabas, lauksaimniecības un auglības dievu un dēvēja arī par Luperku. Svinības parasti tika rīkotas no 13. līdz 15. februārim, jo tas bija laiks, kad Romas apkaimē dabā sākās pavasarim raksturīgie procesi. History.com norāda – lai gan līdzīgi svētki atzīmēti arī citur mūsdienu Itālijas teritorijā, par luperkālijiem tie dēvēti tikai Romā, un šajās svinībās godināti arī par pilsētas dibinātājiem uzskatītie Romuls un Rems.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!