"Klētiņu" un "kuģu" mājas

Dienā, kad Latvijas mediju telpā parādījās ziņa par nu jau slaveno māju–kuģi, droši vien daudzi vienojās kopīgā sašutumā. Taču problēma, ka daži vēlas apbūvēt teritorijas, kur tas ir aizliegts, ir plašāka, un ar īslaicīga sašutuma šaltīm to neaizskalot.

Cilvēkiem patīk ūdens. Gan jau līdzīgi kā tiem itāļiem, kuri pēc tam, kad Vidusjūras krastos vairs nebija jābaidās no pirātiem un varēja no kalniem lēnām pārvākties uz piekrasti, ar neizbēgamo krasta eroziju cīnījās tā, ka gar Apenīnu pussalu vairs gandrīz nav dabisku smilšu pludmaļu. Eksperti saka, ka šodien Latvijā legāli uzbūvēt māju kāpās ir teju neiespējami, ja vien jūsu īpašumā nav zemesgrāmatā reģistrēti mājas pamati, piemēram, klētiņai. Ja vēlme tomēr mosties pie jūras nepāriet, acīmredzot kuģis ir iespēja.
 

Haosa pieeja

Jāuzsver – nesenais skandāls nebūt neiezīmēja jaunu problēmu Latvijā. Ir vēl daudz māju, kas uzceltas aizsargjoslā, taču tas noticis laikā, kad regulējums vēl bijis neskaidrs. Tādas ir arī Pāvilostas novada Akmeņragā kaimiņos esošās mājas Andari un Cepurnieki.

Pirmās vismaz vēl pirms pāris gadiem piederēja juristam Andim Pauliņam, otrās – finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers līdzīpašniekam Jānim Lielcepurem. Diena 2014. gadā rakstīja, ka zemesgabals, kur tagad atrodas abas mājas, ilustrē iepriekš nezināmo saikni starp Liepājas metalurgā valsts intereses aizstāvēt iecelto Pauliņu un Prudentia, kas gadu pēc tam it kā godīgas atlases rezultātā izraudzīta par uzņēmuma pārdošanas konsultantu. Vienlaikus ar Pauliņu un Lielcepuri zemes gabalu blakus bija nopircis arī tagadējais labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš to vēlāk pārdeva abiem pārējiem kungiem.

Šie īpašumi ne tikai liecina par saistību starp visiem trim personāžiem, bet arī ir piemērs, kā var uzcelt māju aizsargjoslā.

Arī šīs mājas šobrīd atrodas nu jau apvienotajā Pāvilostas novadā (agrāk Sakas pagastā). Jānis Grunbergs atzīst, ka mājas esot bijis iespējams uzcelt, jo saņemts atzinums, ka tas ir atļaujams. Toreiz arī Sakas pagastam nav bijusi tāda pieredze ar aizsargājamām teritorijām.

Šodien gan interpretācijas iespējas atrisinot pašvaldības teritoriālais plānojums. Grunbergs SestDienai uzsver, ka tagad vairs neesot iespējami dažādi skatījumi par to, vai aizsargjoslās var vai nevar notikt būvniecība. Tāpat esot izsmeltas visas iespējas uzcelt "klētiņu" uz veciem pamatiem. Nesenā pagātnē novadā bijuši divi gadījumi, kad zemes īpašnieki gribējuši veikt būvniecību uz veciem pamatiem, taču atļauja atteikta, jo pamati nav bijuši ierakstīti zemesgrāmatā.