Bārs, vīna glāze, pieklusināta gaisma un ļaužu bariņš, kas nespēj atraut acis no telpas centrā esošā kailā tēla. Taču atšķirībā no striptīza bāriem, kur sanākušajiem rokās visdrīzāk būtu banknotes, šai gadījumā cilvēki rokās tur zīmuļus, ogles vai pat akvarelī notrieptu otu. Dzer un zīmē pasākumi Rīgā ir jaunums, taču citviet pasaulē jau paspējuši nostiprināties kā neatņemama kultūras sastāvdaļa. Kristīna Virse, kas Dzer un zīmē atvedusi uz Latviju, teic, ka svarīgākā ir "zīmē" daļa, taču reizēm bez "dzer" nekādi – balta lapa var būt diezgan biedējoša, tāpēc nepieciešams līdzeklis, kas ļauj atslābināties. Ar varu gan mutē neviens nelej – cik daudz, ko un vai vispār dzert, ir katra atnācēja izvēle. Gluži tāpat, kā tas, kāds zīmējums, glezna vai skice vakara gaitā top. Turklāt bohēma jau reibina pati par sevi.
Ir, no kā ņemt piemēru
"Mēs esam ceļa sākumā," teic Kristīna, kas ideju par šādām kopā sanākšanām aizlienējusi no kaimiņiem igauņiem. Šobrīd reizi trīs līdz četrās nedēļās katram gribētājam Rīgā tiek nodrošināts bārs un modelis (par pārējo jāparūpējas pašam), taču organizatore pieļauj domu, ka nākotnē koncepts tiks papildināts. Tā, piemēram, Ņujorkā, kur ir vairāki desmiti Dzer un zīmē komūnu, pasākumu veidols var krasi atšķirties. Par vidēji desmit dolāru samaksu zīmēt gribētājs var nonākt profesionāla mākslinieka darbnīcā, kur atnācējam tiks ieliets vīns un nodrošināti visi nepieciešami instrumenti, bet var attapties arī kādā mazliet noplukušā, taču dzīves pilnā bārā, kas galdā ceļ stiprinātu dzērienu un telpas vidū nosēdina bārmeņa paziņu vai senu parādnieku.
Lielākā daļa Ņujorkas Dzer un zīmē komūnu izvietotas Bruklinā, tāpēc, esot tur, kādai var uzdurties teju vai ik dienu. Pēdējā laikā tās iecienījuši arī tūristi, tāpēc daļa peļņas vārdā zaudējušas savu autentiskumu un par labākajām vietām informāciju iespējams saņemt vien no zinātājiem vai laimīgas sagadīšanās pēc, jo tās internetā nereklamējas.
Pati Kristīna ar sajūsmu stāsta par Berlīnē gūto pieredzi: "Tur cilvēki nāk tematiski saģērbušies un paši pozē. Un labākā daļa – pēc tam turpinās ballīte ar dzīvo mūziku līdz pat rīta gaismai!" Latvijā tādā ziņā vēl krietni kur augt, jo nereti pēc pasākuma dalībnieki veikli pamet telpu un skrien mājup, tomēr arī pie mums gadoties reizes, kad zīmētāji paliek, lai draudzētos un pagarinātu "dzer" daļu. "Berlīnes ballītes būs arī mums!" ir pārliecināta Kristīna. Viņa cer, ka tas taps iespējams jau pavisam drīz: vajagot tikai vēl nedaudz, lai cilvēki spētu atraisīties un saprastu, ka Dzer un zīmē ir daudz vairāk par vienkāršu skicēšanu – tā ir vesela kultūras sastāvdaļa. Tā, piemēram, pavasarī kādā Dzer un zīmē reizē modeļu lomā iejutās jau paši zīmētāji – viens solis tuvāk atvērtībai.
Visu rakstu par "Dzer un zīmē" pasākumiem lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
??
Plikvaidziņš