Kā sarunā ar SestDienu šoreiz ne vienreiz vien uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, nevajag tik daudz klausīties līderu retorikā, vajag skatīties uz darbiem. Arī tie gan šobrīd neiedvesmo, grūti ieraudzīt tajos pozitīvu pasaules virzību – vismaz, ja vēro no mūsu reģiona skatpunkta –, un vairāk tomēr šķiet, ka atkal esam nokļuvuši lomā, kur paši savu likteni īsti vairs nenosakām.
"Vai mums ir jāgatavojas visiem scenārijiem? Jā, ir jāgatavojas. Vai tas nozīmē, ka karš ir neizbēgams? Nē, tas to nenozīmē," norāda Rinkēvičs un vienlaikus atzīst, ka viņa uzdevums šobrīd "ir nomierināt cilvēkus un reizē mobilizēt viņus".
"Tas nav viegli, ticiet man!" viņš vēl piebilst. Un tik tiešām jāpiekrīt – šajos saspīlējuma apstākļos nav viegli ne tikai vienas mazas valsts prezidentam. Jo pat ikdienas draugu sarunās arvien biežāk ieskanas jautājumi par to, kādus lēmumus katrs ir pieņēmis, ja gadījumā realizēsies vārdā nesaucamais scenārijs. Jo sajūtu līmenī lielākoties esam atgriezušies vai pat nokrituši vēl biedējošākā pozīcijā par laiku pirms Krievijas atklātās agresijas Ukrainā. Jo ikdienas ziņās redzamais un dzirdamais drosmi un pašpaļāvību nekādi neveicina. Un tad gribi negribi uzdodam sev hamletiskus jautājumus, mēģinot jau laikus saprast gan savu spēju, gan varēšanas līmeni ārkārtas situācijās. Iespējams, tik tiešām vienīgā saprātīgā atbilde uz to ir ikvienam mēģināt reizē nomierināties un mobilizēties.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadējais direktors Andris Vilks savulaik ir bijis pārliecināts, ka vairāk nekā viena paaudze nebūs gatava kontaktēties tikai caur datoru, turpinot atsvešināties. Cilvēku savstarpējie kontakti, viņaprāt, būs svarīgi. "Un tie notiks modernajās bibliotēkās. Pavisam nesen vēl redzēju, ka divi jauni lasītāji bučojas..." viņš teicis.
Uz visa šobrīd pasaulē notiekošā fona šopavasar tik ļoti gribas ticēt, ka šie viņa vārdi ir kaut kur iekalti mūžībā un izrādīsies patiesi. Un ka vienmēr atradīsies vismaz divi jauni lasītāji, kas kādā bibliotēkā bučosies. Iespējams, tieši viņi arī izglābs pasauli.
Šīs nedēļas, 7.-13. marta, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Situācija ir nopietna
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par jauno realitāti, pārmaiņām valdībā un par to, kas viņu uztrauc visvairāk
PASAULĒ. Retzemju metālu globālā sāga
Pagājušajā nedēļā starptautisko uzmanību vispirms piesaistīja ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme vienoties ar Ukrainu par Savienoto Valstu būtībā kontroli pār perspektīvajām Ukrainas derīgo izrakteņu, tostarp retzemju metālu atradnēm, un pēc tam konflikts televīzijas kameru priekšā starp Trampu un Ukrainas prezidentu Vladimiru Zelenski saistībā ar jau minēto, pagaidām tā arī neparakstīto vienošanos. Kas īsti ir šie metāli, kur slēpjas to vērtība un kādas ir ar tiem saistītās problēmas?
TUVPLĀNĀ. Nacionālajā ēterā
Režisors un producents Matīss Kaža (29) par Straumes balvu pēcgaršu un ietekmi uz nozari, jauno izrādi Nacionālais kanāls, kā arī nogurumu un ilgām pēc brīža, kad būs laiks lielajā skrējienā piedzīvoto līdz galam aptvert
SKANDĀLA ĒNĀ. Biatlona mundieri būs grūti salāpīt
Pēc pasaules čempionāta laikā notikušā Ilmāra Briča un Andreja Rastorgujeva konflikta vienotas komandas izveidošana, šķiet, gandrīz vai neiespējamā misija
IN MEMORIAM. Bibliotēkā iemūrētais Vilks
Andra Vilka (1957 – 2025) mūža devumu vienmēr saistīs ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku
TĒMA. Vaļu un delfīnu „pašnāvības” krastā. Kādēļ viņi tā dara?
Pēdējos gadu desmitos aizvien biežāk parādās ziņas par vaļiem vai delfīniem, kuru bari tajā vai citā pasaules malā metušies krastā, faktiski veicot kolektīvu pašnāvību. Iemesli šādai jūras zīdītāju uzvedībai nav skaidri, lai gan hipotēžu netrūkst, un vairums speciālistu sliecas domāt, ka nepieciešama vairāku nelabvēlīgu apstākļu sakritība, lai kaut kas tāds notiktu
IZPĒTĪTS. Baltie Eiropā dominē vien 1700 gadus
Gaišākas ādas krāsas iegūšana ziemeļniekiem, iztrādās, bijis ilgstošs process, kas noslēdzies vien mūsu ērā