Vairākus gadus pēc sen vairs nenotiekošā privātā rokfestivāla Trincstock apjautājos tā organizatoriem, vai nav domas šo savulaik popularitāti ieguvušo tradīciju atjaunot. Līdzīgi kā Kuldīgas Tabūna, arī šī festivāla izbeigšanās iemesls bija tieši arvien lielāku tautas masu pieplūdums un organizatoru nevēlēšanās šos sākotnēji kā nelielam draugu pulkam rīkotos svētkus padarīt par lielu festivālu un biznesu, kas kļūtu par ikdienas darbu gada garumā. Tad būtu jāpiesaista arī papildspēki, jo paši vairs netiktu ar to visu galā. Kā vēl vienu būtisku iemeslu viens no rīkotājiem – Tukuma rajona Trincu māju saimnieks – minēja gadiem ilgi piemājas zemē atrodamās stikla lauskas, uz kurām bērni var sagriezt kājas, turklāt pirmajās dienās pēc festivāla govis bijušas tādā stresā, ka neesot devušas pienu… Troksnis un cilvēku masas aiziet, govis ar laiku nomierinās, bet atkritumi paliek, jo rīkotāji talkā pēc pasākuma simtprocentīgi visu novākt, protams, nespēj. Trincstock vēl notika laikā ap 2000. gadu, kad dzērienus stikla traukos festivālā ienest bija ja ne gluži atļauts, tad iespējams, jo kā gan tu iztaustīsi līdz pēdējai vīlītei apmeklētāju, kurš ir tavs čoms?
Protams, festivālu risinājums drošības nolūkos kādu laiku bija stiklu aizstāt ar plastmasu, kas sagādā mazāk iespēju sagriezties līdz asinīm, bet tas patiešām bija tikai laika jautājums – šodien zemei tā visa sen ir gana. Jūrā un okeānā ir tik daudz plastmasas izstrādājumu palieku, kas ilgi nesadalās, ka YouTube ievietotajos video ar šausmām var nolūkoties, kā, uzšķēržot bojā gājušas zivis un jūras putnus, to gremošanas sistēmā atrod neskaitāmus plastmasas gabalus un arī pa kādam stiklam, kuru kopsvars sasniedz pat šo dzīvnieku dabīgo ķermeņa masu…
Komēta rāda piemēru
Planētas sauciens pēc palīdzības cilvēkiem ir jāsadzird, citādi mēs paši iesim bojā plastmasas jūrās. Šonedēļ Daugavgrīvas vēsturiskajā cietoksnī notiekošais festivāls Komēta par to jau ceturto gadu domā vairāk nekā citi masu pasākumi un ar savu draudzīgo attieksmi pret vidi rāda labu piemēru pārējiem gan no praktiskā viedokļa, gan arī ar savu kultūras programmu, kas ir brīva no šobrīd skaļajiem vārdiem. Tos rīt visi jau būs aizmirsuši kā īslaicīgu piesārņojumu smadzenēs, bet vienreizēja unikālu dažādu zemju mākslinieku sastapšanas pieredze saglabāsies, un tā iet roku rokā ar vides sakārtošanu ap sevi. "Mēs nespiežam uz "hedlaineriem" un superzvaigznēm, bet lai visi tie mākslinieki organiski iekļaujas festivāla vienotajā koncepcijā un ir ar līdzīgiem filozofiskajiem uzstādījumiem," stāsta viena no Komētas organizatorēm Liene Jurgelāne. Festivālā aicina atbildīgi šķirot atkritumus, nelietot plastmasas traukus un gaļas produktus, kuru ražošana ir nevēlama ne tikai tāpēc, ka tiek nežēlīgi nogalināti dzīvnieki, bet arī lopkopības lielās negatīvās ietekmes uz vidi dēļ. "Visiem ēdinātājiem un dzirdinātājiem ir aizliegts izmantot vienreizējas lietošanas plastmasas traukus – ne glāzes, ne šķīvjus, ne ūdens pudeles –, maksimāli samazinot atkritumus. Ja būs vienreiz lietojamie trauki, tad par atsevišķu samaksu un no papīra, ko vieglāk utilizēt. Mums uz vietas pie ēdināšanas zonas ir trauku bibliotēka, kurā katrs var paņemt traukus, tos lietot, pēc tam nomazgāt un nolikt atpakaļ. Citi festivāli jau arī sāk izmantot šo ideju, pārņemot to no mums. Cilvēki var nākt arī ar saviem traukiem, bet tie nedrīkst būt no stikla, domājot par drošību, jo diezgan daudzi festivālā staigā basām kājām. Šogad cilvēki var ienest arī savus ēdienus," stāsta Liene.
Katru apmeklētāja līdzi paņemto sviestmaizi gan nepārbaudīšot, vai tajā nav noslēpta kāda šķiņķa šķēle, bet uz vietas nekādi gaļas izstrādājumi netiks pārdoti un būs pieejamas tikai veģetāras un vegāniskas maltītes. Arī trauku mazgāšanas un personiskās higiēnas līdzekļus, ko izmantot festivāla teritorijā pieejamajās dušās, aicina izmantot videi pēc iespējas draudzīgākus. Kā tādus izvēlēties? Žurnāliste, vides eksperte Elīna Kolāte iesaka uz mazgāšanas līdzekļiem meklēt speciālu marķējumu, kas norāda, ka tie ir videi labvēlīgāki.
"Brīvība" ir vārds, ar kuru jebkuram Komētā pabijušajam saistās šis festivāls. Pamatīgais kolektīvs ar reiz savā bērnības ciemā Nākotnē rīkotā festivāla Rozā peldbaseins autoru Dāvi Kaņepi priekšgalā jau ceturto gadu strādā brīvprātīgi – nevis tāpēc, ka tas ir viņu darbs, bet tāpēc, ka viņi vēlas veidot šādu festivālu, turklāt šī komūna augot ar katru gadu – daudzi sākotnēji kā apmeklētāji Komētu atbalsta, nopērkot biļeti, bet vēlāk sākot iesaistīties tā veidošanā.
Nu jau tradicionāli ieeja festivālā, turpinoties gan mūzikas un mākslas, gan dažādu darbnīcu aktivitātēm, svētdien būs bez maksas, tomēr katram būs jāparakstās, ka viņš ir iepazinis Komētas noteikumus un tos ievēros. Piemēram, nevienam nav ļauts bojāt cietokšņa vēsturiskās ēkas vai iet norobežotās teritorijās, kas būtu dabiski jāsaprot katram pašam, līdzīgi kā septiņi Bībelē uzskaitītie nāves grēki. Dažiem tomēr vajag to atgādināt, līdzīgi kā elementāro patiesību, ka plastmasas maisiņus ir bīstami vilkt arī galvā, jo tas var bloķēt gaisa piekļuvi elpošanas orgāniem un iespējams nosmakt.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26. jūlija - 1. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
Irlielāmērāticams
zaljpraatinju liekuliiba