Savulaik pati kļuvusi par piespiedu prostitūcijas upuri, taču spējusi izkļūt no tās, Čerija Himenesa 2006. gadā Bostonā ASV, Masačūsetsas pavalstī, izveidoja nevalstisku bezpeļņas organizāciju EVA centrs (EVA Center). Sākotnēji tā bija atbalsta programma sievietēm, kas centās izkļūt no seksuālās ekspluatācijas, bet nu jau centrs kļuvis par daļu no globāla līdzīgu organizāciju tīkla un tā dalībnieces izvirzījušas sev arī atbilstoša mēroga mērķus. Šis organizāciju tīkls vairs ne tikai palīdz no piespiedu prostitūcijas, vardarbības ģimenē vai vēl citām negācijām cietušām sievietēm, bet arī mēģina panākt pārmaiņas dažādu valstu likumos, lai izbeigtu prostitūciju, seksa tirdzniecību (sex trafficking) un ar to saistīto cilvēku tirdzniecību pasaules mērogā, kā arī organizē informatīvas kampaņas, lai par to mainītu viedokli arī sabiedrībā.
Himenesa tikko viesojās arī Latvijā un tikās gan ar centra Marta pārstāvēm, lai apspriestu turpmākās sadarbības perspektīvas, gan ar mūsu valsts amatpersonām – lai runātu par iespējām spert tālākus soļus vienlīdzīgākas un taisnīgākas sabiedrības veidošanā. SestDiena aktīvisti aicināja uz sarunu, lai...
Kas slēpjas aiz nosaukuma EVA centrs?
EVA – tā ir abreviatūra no vārdiem izglītība (education), vīzija (vision) un aizstāvība (advocacy), un šie trīs vārdi arī raksturo organizācijas būtību. Mēs sniedzam palīdzību un aizstāvību prostituētām sievietēm, kuras vēlas atgriezties normālā dzīvē. Mēs nodarbojamies ar cilvēku izglītošanu – tas attiecas ne tikai uz sievietēm, kas pieder pie riska grupām, bet arī sabiedrību kopumā. Un mūsu vīzija ir daudzkārt vienlīdzīgāka un taisnīgāka pasaule, kurā neviens cilvēks netiek pirkts vai pārdots. Savukārt par savu misiju mēs uzskatām prostitūcijas, seksa tirdzniecības un ar to saistītās cilvēku tirdzniecības izbeigšanu globālā mērogā.
Seksuālā ekspluatācija, prostitūcija man ir personisks jautājums, jo pati esmu to visu piedzīvojusi un zinu, cik grūti ir izkļūt laukā no šādām situācijām, kas būtībā ir mūsdienu verdzība. Es esmu laimīga, ka man pirms piecpadsmit gadiem tas izdevās, kā arī radās iespēja izveidot šādu organizāciju un palīdzēt citām nelaimē nonākušām sievietēm.
Seksa tirdzniecība un cilvēku tirdzniecība – tie ir cieši saistīti procesi?
Tā ir vismaz katrā devītajā prostitūcijas gadījumā, ja raugās uz pasauli kopumā, bet, visticamāk, – vēl biežāk. Tā kā piespiedu prostitūcija un cilvēku tirdzniecība ir kriminālas nodarbes, arī prostitūcija kā tāda daudzviet pasaulē joprojām ir nelegāla, šajā ziņā ir iespējamas tikai ļoti aptuvenas aplēses. ANO Starptautiskā darba organizācija 2016. gadā (tie ir pēdējie pieejamie dati) uzskatīja, ka globālā mērogā piespiedu prostitūcijai bija pakļauti 3,8 miljoni pieaugušo un miljons bērnu. 99% gadījumu tās ir sievietes, un aptuveni trešā daļa no viņām ar prostitūciju ir spiestas nodarboties nevis savās dzimtajās valstīs, bet citviet. Ir vēl citas aplēses, no kurām izriet, ka visā pasaulē ar prostitūciju nodarbojas 40–42 miljoni cilvēku, 80% no tiem ir sievietes. Faktiski katrs piektais cilvēku tirdzniecības, piespiedu darba gadījums ir saistīts ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu pret savu gribu. Pēc tiem pašiem datiem, pasaulē kopumā piespiedu darbam ir pakļauti jeb faktiski atrodas mūsdienu verdzībā 25 miljoni cilvēku, un gandrīz pieci miljoni no tiem ir sievietes un meitenes, kas spiestas nodarboties ar prostitūciju. Vēl ir vismaz 15 miljoni sieviešu, kas ir bijušas spiestas stāties laulībā pret savu gribu. Arī tā pēc būtības ir cilvēku tirdzniecība un seksuāla ekspluatācija, pat ja šīs piespiedu laulības ir balstītas kādās paražās vai tradīcijās.
Jāņem gan vērā, ka situācija dažādās pasaules valstīs, dažādos reģionos ļoti atšķiras. Piemēram, ASV 2018. gadā tika reģistrēts 5,1 tūkstotis pierādītu cilvēku tirdzniecības gadījumu, un 3,7 tūkstoši no tiem attiecās uz komerciālu piespiedu seksuālo ekspluatāciju. Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka pārtikušās valstīs piespiedu prostitūcija ir ļoti ienesīgs kriminālais bizness. Un, lai gan cilvēku tirdzniecība, piespiedu prostitūcija šajās valstīs notiek ievērojami mazāk nekā citos reģionos, netīrā peļņa ir ievērojami lielāka.
Taču kopējā situācija šajā ziņā mainās, piedzīvo pozitīvas pārmaiņas. Par sava veida lūzuma punktu kļuva pirms divdesmit gadiem Zviedrijā ieviestā progresīvā likumdošana, kura paredz seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšanu.Tas bija plašs solis šīs pazemojošās, aizskarošās prakses pārtraukšanas virzienā, solis vienlīdzīgas, demokrātiskas sabiedrības virzienā, skaļš paziņojums, ka cilvēku pirkšana un pārdošana ir absolūti nepieņemama. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka šī likumdošana paredz palīdzības sniegšanu cietušajām sievietēm – tā ir iespēja nodrošināt viņām izeju. Seksuālo pakalpojumu pircēji visbiežāk atrodas priviliģētā stāvoklī, viņiem ir nauda, vara. Savukārt upuri, šīs sievietes, parasti pieder pie ekonomiski un sociāli visievainojamākās, visneaizsargātākās sabiedrības daļas, tostarp viņas bieži ir arī cilvēku tirdzniecības (arī pārrobežu) upuri. Līdz ar šo likumu stāšanos spēkā abu pušu iespējas [Zviedrijā] tika izlīdzinātas – vienai pusei vairs nav privilēģiju.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1.-7.novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
reptilis