Nasta uz globālā tīmekļa pleciem

Gandrīz pusei cilvēces noslēdzoties izolācijā un lielu daļu laika veltot attālinātam darbam, saziņai un izklaidei, globālais tīmeklis piedzīvo nepieredzētu noslodzi. Datu pārraides apjoma pieaugums ir pamatīgs pārbaudījums infrastruktūrai – gan pašiem translācijas kanāliem, gan dažādu pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēm un serveriem. Informācijas plūsmai turpinot pieņemties spēkā, aktualizējas jautājums, kas vēl pirms dažiem mēnešiem pat nešķita uzmanības vērts: kāda ir interneta spēja izturēt šo slodzi, un vai kādu rītu nepamodīsimies bez tik ierastās un šobrīd jau neaizstājamās dzīves sastāvdaļas?

Masveida izolēšanās pārnesusi uz virtuālo vidi gan darba kolēģu ierastās klātienes sarunas, gan skolēnu saziņu ar skolotājiem, gan pat likumdevēju apspriedes. Nemaz nerunājot par dažādiem izklaides pakalpojumu sniedzējiem, kuru vidū daudzi, vēlēdamies izklaidēt mājās palicējus, dāvājuši bezmaksas piekļuvi filmām, seriāliem un šoviem. Pat neraugoties uz YouTube, Netflix, Disney+ un citu izklaidētāju tālredzīgo lēmumu pazemināt videomateriālu kvalitāti un Sony rīkojumu Eiropā palēnināt PlayStation spēļu lejupielādi, tādējādi samazinot vienlaikus pārraidāmo datu apjomu, tīmekļa noslodze pasaulē pieaug. Vairāku "vecās pasaules" valstu operatori ziņo pat par 50–60% lielu pieaugumu darbdienās salīdzinājumā ar pārraides apjomu pirms cilvēku "iespundēšanas" mājokļos.

Gada pieaugums nedēļā

"Šādu pieaugumu normālos apstākļos varētu gaidīt gada laikā. Tagad tas notiek dažu dienu un nedēļu ietvaros," portālam CNBC atzīst kompānijas Cisco galvenais tehnologs Lielbritānijā Čintans Patels. Turklāt pieaudzis ne vien datu lietojums, bet arī aktīvais lietošanas laiks. Parasti tas darbdienās ir četras līdz piecas stundas, savukārt tagad ap 10 stundām.

Citur situācija ir līdzīga. Par to var pārliecināties, ieskatoties Austrālijas pētnieku un datu analīzes kompānijas KASPR Datahaus kopīgi izstrādātajā globālās interneta noslodzes kartē. Vietnē kasprdata.com regulāri tiek atjaunināti dati par infrastruktūras lietojuma intensitāti teju katrā lielākajā pasaules pilsētā, apkopojot informāciju par miljardiem darbību visā pasaulē.

Karte ļoti uzskatāmi parāda interneta lietošanas saistību ar valstu noteiktajiem pārvietošanās ierobežojumiem. Piemēram, marta vidū ļoti strauji pieauga datu pārraide slimības smagi skartajās valstīs Itālijā, Spānijā un Irānā.

"Vairāk cilvēku mājās nozīmē vairāk cilvēku internetā. Un ar lielu platjoslas apetīti," kartē vērojamo ainu lakoniski komentē KASPR Datahaus līdzdibinātājs un Melburnas Monaša Universitātes ekonomists Pols Raškijs, kurš ieslīgst arī tēlainos salīdzinājumos: "Situācija ir ļoti līdzīga ģimenes centieniem pārvietoties pa cilvēku pieblīvētu metro tuneli. Video straumēšana vai augšupielāde telekonferences zvana laikā sastāv no mazām informācijas paketēm. Šīm paketēm jāatrod veids, kā veikt lielu attālumu pa vara un optisko šķiedru kabeļiem. Jo vairāk pakešu vienlaikus cenšas veikt distanci, jo pilnāks tunelis un līdz ar to lēnāka pārvietošanās."

Latvijā mērens kāpums

Kartē labi redzams, ka interneta lietošanas apjoms Latvijā uz citu Eiropas valstu fona ir visai pieticīgs. Pat ārkārtas situācijas dienās. To apstiprina arī vietējie interneta pakalpojumu sniedzēji. Pie mums galvenokārt mainījies noslodzes sadalījums dienas gaitā. Ierasti vislielākais datu patēriņš bijis vakaros, un izolācijas periodā dienas nogalē tas pieaudzis tikai par 10 procentiem. Taču ievērojami audzis interneta lietojums rīta stundās un dienas gaitā. Tā tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Tet apkopotie dati rāda, ka, piemēram, 18. martā no pulksten 9 līdz 16 patēriņš palielinājās aptuveni par trešdaļu salīdzinājumā ar 4. martu. Savukārt 26. martā cilvēki, acīmredzot jau apraduši ar jauno kārtību, vairāk lietoja tīmekli dienas pirmajā pusē, bet pēcpusdienas laika apjoms vairs īpaši neatšķīrās no pirmskrīzes laika. To gan daļēji varētu skaidrot arī ar pavasarīgajiem laikapstākļiem konkrētajā dienā.