Pilsonības karstais kartupelis

Ja ir bail, vajag iet uz mežu izbaidīties un tad nākt atpakaļ strādāt. Tā uz bailēm atvērt kādu politiski jūtīgu likumu savulaik paticis atbildēt bijušajam Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņam. Bailes ķerties klāt sensitīvajam Pilsonības likumam jau vairākkārt aizkavējušas dažādas, pat it kā nelielas un tehniskas izmaiņas šajā jomā. Nu par to atkal sākts runāt saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa paspārnē esošās ekspertu grupas iniciatīvu visiem jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski piešķirt Latvijas pilsonību. Lai arī sākotnēji tieši saistībā ar Pilsonības likuma "neaizskaramību" šī ierosme šķita vairāk diskusiju jautājums, kura realizācija varētu krietni ievilkties, iespējams, tā tomēr nebūs, jo jūtīgais likums varbūt nemaz nebūs jāgroza. Ir arī citi varianti.

Jāpiebilst – saskaņā ar aplēsēm grozījumi skartu aptuveni 250 jaundzimušo gadā.

Igaunija savu mājasdarbu izdarīja pērn. Kopš 2016. gada 1. janvāra kaimiņvalstī ir stājušies spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Igaunijā dzimušajiem bērniem, kuru vecākiem nav noteiktas pilsonības. Savukār Lietuvā tāda statusa – nepilsonis –, kāds vēsturiski izveidojies Latvijā un Igaunijā, vispār nav, uzsver Lietuvas Iekšlietu ministrijas Migrācijas departamentā. Kaimiņvalstī ir 3466 bezvalstnieki, no tiem septiņpadsmit ir bērni, jaunāki par 18 gadiem. Atbilstoši Pilsonības likumam bezvalstnieku bērni, kas pastāvīgi dzīvo Lietuvā, automātiski saņem Lietuvas pilsonību, ja vien viņiem tāda nav jau piešķirta citā valstī. Tādas pat tiesības ir bērniem, kuriem viens no vecākiem nav zināms, bet otrs – bezvalstnieks. Šie bērni kļūst par Lietuvas pilsoņiem bērna reģistrācijas brīdī, un vecāku piekrišana nav nepieciešama.

Neilgā laika posmā divas Saeimas frakcijas un toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers parlamentā iesniedza priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā. Tā grozīšana politiķiem prasīja divus gadus, pa vidu nomainoties arī Saeimas sasaukumam. Tomēr, toreiz vērtējot Pilsonības likuma grozījumus, kas stājās spēkā 2013. gada 1. oktobrī, politiķi vairāku iemeslu dēļ atteicās no automātiskas Latvijas pilsonības piešķiršanas jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Vairāki raksta tapšanā aptaujātie atzīst, ka šo gadu laikā sabiedrībā būtiski nekas nav mainījies, lai likumā varētu noteikt automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. "Tā nav Pilsonības likuma vai šo bērnu problēma. Problēma ir vidē, kurā cilvēks aug, – skolā un mediju telpā. Tās līdz galam nav nodrošinātas, tad arī nav droši, ka iznāks no viņiem "pareizs" produkts," secina tagadējais advokāts Edgars Pastars. Eksperta bažas gan noraida Valsts prezidents Raimonds Vējonis. "Prezidents uzskata, ka Latvijai nevajadzētu baidīties no dažiem desmitiem vēl nedzimušu bērnu, kas ik gadu papildinātu pilsoņu rindas. Mēs kopā Latvijā jau daudz esam darījuši, lai šiem bērniem būtu visas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā un kļūt par patriotiskiem mūsu valsts pilsoņiem. Arī turpmāk jāveicina latviešu valodas apguve, pilsoniskā izglītība un izpratne par Latvijas vēsturi. Tas vairos uzticību Latvijai," valsts pirmās personas viedokli SestDienai pauž viņa padomnieks Jānis Siksnis.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!