Sievietes pie dzintara jūras

Vidēji sievietes Igaunijā nopelna 73% no tā, ko tādā pašā amatā saņem vīrieši. Jau daudzus gadus Igaunijā ir lielākā dzimumu darba samaksas atšķirība Eiropas Savienībā. Dzimumu līdztiesības jautājumi aktuāli visās Baltijas valstīs, tomēr dienaskārtība atšķiras – pie mums ziņu virsrakstos dominē iecere aizliegt olšūnu ziedošanu nedzemdējušām sievietēm, Lietuvā satraucas par iespējamo aborta aizliegumu.

Runājot ar Baltijas ekspertiem sieviešu tiesību jautājumos, katrs min dažādas lietas, kas pašlaik sasāpējušas viņu iedzīvotājiem, taču visas sarunas galu galā aizved pie kopīgās problēmas – vardarbības. Un visbiežāk vardarbības upura lomā nonāk tieši sievietes.
 

Stambulas konvencijai būt

Igaunija ir pirmā un pagaidām vienīgā no Baltijas valstīm, kas ratificējusi līdz šim visaptverošāko starptautisko vienošanos, kuras mērķis ir cīnīties pret vardarbību ģimenē un mazināt nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, – Stambulas konvenciju. Pērnā gada 26. septembrī, izsludinot ratifikācijas likumu, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida norādīja, ka vardarbība nav vien ģimeņu iekšējā problēma, tas ir jautājums, kas skar visu sabiedrību. Viņa uzsvēra – pievienojoties konvencijai, Igaunija visai pasaulei paziņo, ka vardarbība pret sievietēm nav pieņemama un apņemas cīnīties pret to.

Taču izskatās, ka Latvija un Lietuva šim pulciņam tik drīz vis nepievienosies. Lietuvas Vienlīdzības paaugstināšanas centra eksperte Margarita Jankauskaite teic, ka

galvenais kavēklis, līdzīgi kā pie mums, ir baznīcas spiediens.

Lietuvas Bīskapu konference un citi kritiķi apgalvo: ja Lietuva ratificēs Stambulas konvenciju, tā "var mainīt dzimumu jēdzienu un ieviest nepieņemamus noteikumus par homoseksualitāti". Tāpat nereti izskan dažādi absurdi apgalvojumi. "Trakākais, kas līdz šim dzirdēts, ir fakts, ka līdz ar Stambulas konvenciju tiks atļauta bērnu ķīmiskā kastrācija un bērnudārzā mācīs masturbēt," teic Jankauskaite. Viņasprāt, agri vai vēlu ratifikācija tomēr notiks, taču, "jo ilgāk to atceļ, jo vairāk mēs ielaižam jau esošās problēmas un nesākam strukturētu cīņu ar tām".