Astoņdesmito gadu sākumā vokāli instrumentālā ansambļa Dālderi ģitārists un solists Edvīns Zariņš, sarakstot dziesmu Dzeltenie aizkari, nekādi nebūtu varējis aizdomāties, ka viņa populārākais skaņdarbs pēc četrdesmit gadiem aktualizēsies hokeja kontekstā. Piedziedājuma rindkopa "tu tikai skudru nesamin" jau atskaņota, kad Arēnā Rīga viesojās trenera Pētera Skudras vadītās Ņižņijnovgorodas Torpedo un Čeļabinskas Traktor komandas. Jaunajā sezonā Skudra būs uz Rīgas Dinamo komandtiltiņa, tāpēc ilggadējais hokeja muzikālā noformējuma lielmeistars Armands Leja gan jau atgādinās par dziesmas teksta līdzību ar galvenā trenera uzvārdu, ja tikai Dinamo sezonas laikā spēlēs arī Rīgā.
Koronavīrusa pandēmija ir pārvilkusi neskaidrības plīvuru pāri daudziem sporta pasākumiem. Izņēmums nav Kontinentālā hokeja līga (KHL). Rīgas Dinamo kluba vadībai ieilga sarunas ar komandas ģenerālsponsoru Gazprom Export par atbalstu 2020./2021. gada sezonā, tāpēc arī aizkavējās līguma parakstīšana ar galveno treneri. Dinamo priekšstāvji vairāk par septiņām reizēm nomērīja, līdz komandas stūres grožus nodeva Skudras rokās. "Būs interesanti," šādu pieņēmumu izsaka hokeja pazinēji, kuriem Skudras rokraksts labi zināms.
Emocionāls un prasīgs
Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Daugaviņš 2015. gada rudenī no Maskavas Dinamo pārcēlās uz Skudras trenēto Torpedo komandu. Ņižņijnovgorodā Kaspars pavadīja nepilnas trīs sezonas, vienu sezonu pildot arī komandas kapteiņa palīga pienākumus. Daugaviņam bijusi iespēja pārliecināties, vai Skudra ir tik karstgalvīgs, kā par viņu stāsta un kā tas ir redzams, piemēram, YouTube video, kur viņš pēc spēles izvicina dūres ar Ņižņekamskas Ņeftehimik galveno treneri Jevgēniju Popihinu. "Piekrītu, ka Skudra ir emocionāls," sarunā ar SestDienu atzīst Kaspars. "Līdzīgi kā spēlētājiem, arī treneriem karjerā ir kāpumi un kritumi. Kad komandai klājas slikti, Pēterim emocijas sit augstu vilni un viņš ir nervozāks. Spēlētājiem pie tā būs jāpierod. No otras puses, kad ir šie trakie brīži, viņš spēj komandu savākt. Torpedo laikā nekad nebija tā, ka komanda, tā teikt, aizpeld. No nosacītās bedres vienmēr tikām ārā. Pēteris arī prata no spēlētājiem izspiest maksimumu. Pie viņa nevar tā vienkārši uzspēlēt. Ir pamatlietas, kuras stingri jāievēro. Ar to noteikti spēlētājiem vajadzēs rēķināties, ka personiskās ambīcijas būs jāpakļauj komandas interesēm. Bija mums komandā arī tādi spēlētāji, kas spriedzi neizturēja. Gala iznākumā rezultātu tomēr sasniedzām – visas piecas sezonas viņa vadībā iekļuvām play-off."
Daugaviņš uzsver, ka Skudra ir aktīva hokeja piekritējs. Viņš pieprasot lielu darba apjomu ar daudz spēka divcīņām, kas varētu nepatikt tehniskajiem spēlētājiem. "Bija mums komandā arī tehniski čaļi, tiesa, pēc auguma parametriem viņi nebija lieli, tāpēc varbūt viņiem bija vieglāk izpildīt Skudras prasības." Rīgas Dinamo turpinās spēlēt komandas kapteinis Lauris Dārziņš, un no Maskavas Dinamo mājup ir pārbraucis Miks Indrašis. Abi ir liela auguma, ar labu spēles izpratni un veiklām rokām, taču ne Dārziņam, ne Indrašim nav raksturīgi stumdīties pie apmalēm. Bažas par to, vai Lauris un Miks iederēsies Skudras spēles zīmējumā un vai spēs izpildīt trenera prasīto darba apjomu, Kaspars kliedē vienā vārdā: "Mierīgi." Tomēr piebilst: "Abiem gan būs jāpierod pie Skudras prasībām."
Pēc Kaspara teiktā, viņš nav spēlējis pie otra tik taktiski spēcīga trenera kā Skudra. "Viņa trumpis viennozīmīgi ir izstrādātā taktika. Spēlētāji laukumā mehāniski zina, ko darīt, – viss ir atstrādāts līdz pēdējam sīkumam. Katrai niansei ir nozīme."
Līdzība ar Hārtliju
Izdzirdot vārdu "nianse", acumirklī gribas vilkt paralēles ar Latvijas valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju. Arī viņš pievērš lielu vērību lietām, kas daudziem varbūt liksies mazsvarīgas. "Tik tiešām dažas lietas Pēterim un Bobam ir superlīdzīgas. Pirmā noteikti ir – ļoti daudz pavadīta laika, skatoties videomateriālus. Otra lieta ir precīza norādījumu izpilde. Abi var apturēt treniņu vismaz uz desmit minūtēm, lai pacietīgi skaidrotu, kā būtu jāizpilda viens vai otrs vingrinājums. Tas tiek darīts tik ilgi, kamēr spēlētājiem vairs nav ne mazāko šaubu. Vēl noteikti jāpiemin spēlētāju darbība ar nūju. Gan Skudra, gan Hārtlijs uzsver, ka aizsardzībā visu laiku ar nūju jāspēlē pret ripu. Tie vispār ir zelta vārdi. Šāds piegājiens patiešām dod rezultātu. Arī ātra un agresīva spēle vieno abus trenerus."
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7.-13. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!