Pēc dzelzs priekškara krišanas pārvietošanās brīvību ieguvušos tautiešus pirmajos ārvalstu ceļojumos 90. gadu sākumā pārsteidza smaidīgie rietumnieki. Mūsu sabiedrībā tolaik nebija pieņemts izrādīt pārāk priecīgas grimases un pastāvēja uzskats, ka jāsmaida tikai laimes mirkļos.
Taču jaunākie zinātnes atklājumi liek domāt, ka prieka un labsajūtas mehānisms darbojas arī pilnīgi pretēji – smaidīšana liek cilvēkiem justies laimīgiem.
Vaigu muskuļu maģija
Austrālijas pētnieku atklājums ļauj domāt, ka teiciens ''Pasmaidi, un dzīve kļūs vieglāka!'' ir ļoti tuvs patiesībai. Viņi noskaidrojuši, ka pat smaida viltošana jeb piespiedu smaidīšana brīdī, kad prāts ir nomākts, palīdz justies labāk. Tam pamatā esot specifisku vaiga muskuļu aktivizēšana, kas savukārt ierosina pozitīvas emocijas smadzenēs.
''Kad muskuļi signalizē, ka esi laimīgs, tu patiešām ieraugi pasauli košākās krāsās,'' žurnālā Experimental Psychology secina darba līdzautors Fernando Marmoleho-Ramoss no Dienvidaustrālijas universitātes, ''mūsu pētījumā noskaidrojām, ka, praktizējot smaidīšanu piespiedu kārtā, tiek stimulēts mandeļveida kodols jeb amigdala – smadzeņu emociju centrs. Tas izplata organismā ķīmiskas vielas, kas rada pozitīvāku emocionālo stāvokli. Tā ir interesanta ietekme uz mentālo veselību. Ja mums izdodas apmānīt pašiem savas smadzenes un likt tām saņemt prieka stimulus, katrs no mums pats var izmantot šo mehānismu, lai uzlabotu labsajūtu.''
Atklājums ir divtik nozīmīgs rudens priekšvakarā, kad liela daļa sabiedrības gada tumšākajā posmā tradicionāli saskaras ar depresiju.
Pētnieki uzskata, ka, ik dienu apzināti smaidot, cilvēki varētu ievērojami uzlabot savu pašsajūtu.
Pietēlo, līdz kļūsti laimīgs
Austrālieši pie šāda secinājuma nonāca savdabīgā eksperimentā, kurā tie lika dalībniekiem no Japānas, Polijas un Zviedrijas turēt zīmuli zobos tā, lai rakstāmajam nepieskartos lūpas. Šāda grimase piepūlē vaigu muskuļus tāpat kā smaids. Pēc tam viņiem bija attēlos jāizvērtē 11 dažādu emociju grimases un jānoskatās 11 video ar dažādām situācijām. Tas deva zinātniekiem iespēju novērtēt, kā cilvēki reaģē uz notikumiem atbrīvotā stāvoklī un kā tad, kad vaigu muskuļi sūta laimes signālu smadzenēm.
Izrādījās, ka piespiedu smaids ļāva dalībniekiem uz notiekošo raudzīties pozitīvāk un vieglāk uztvert pat nepatīkamus atgadījumus.
''Īsumā – uztveres un motoriskās sistēmas ir savstarpēji saistītas, kad mēs emocionāli apstrādājam stimulus,'' skaidroja Marmoleho-Ramoss, ''tas nozīmē, ka ''pietēlo, līdz tev izdodas'' pieeja varētu būt efektīvāka, nekā mēs domājam.''
Jāpiebilst, ka smaidīšana liek ne vien pašam justies labāk, bet arī izskatīties pievilcīgākam. Pirms pāris gadiem britu psihologu veiktā eksperimentā tika noskaidrots, ka, izvēloties potenciālo partneri randiņam, dalībnieki smaidīgus cilvēkus bez grima novērtēja augstāk nekā nopietnus vai vienaldzīgus, pat ja tie bija perfekti uzkrāsoti.