Spēlmaņu nakts ceremonijas režisors un scenārists – aktieris Mārtiņš Meiers – šogad vakara vadītāju ampluā bija izvēlējies iecelt aktrises Indru Burkovsku un Inesi Ramuti, kurām vēlāk pievienojās nesen Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) absolvējusī aktrise Elīna Dambe. Atsperīgie un pašironiskie dialogi par sievietes vecumu, aktrises mūža ciklu uz skatuves un lomu iespēju sarukumu, kuros vietumis iekodās arī realitātes zobi, iezīmēja paaudžu maiņas jautājumu. Taču tas aktuāls ne tikai vērtējamo, bet arī vērtētāju kontekstā. Vai jauno profesionālo skatītāju jeb skatuves mākslas kritiķu devums jūtams arī Spēlmaņu nakts žūrijas vidū? Iepriekšējās sezonas žūrijas sastāvs ar teātra kritiķi Ati Rozentālu priekšgalā iezīmējas ar neapšaubāmu asredzību un vētīšanas pieredzi. Taču SestDiena, vēloties uzzināt arī jaunākās paaudzes domas, uzrunāja teātra apskatniekus, kuri savu vārdu kritiķu vidū vēl tikai piesaka. Kādas ir viņu domas par teātra balvu sadalījumu – Liepājas teātra izrādes Precības triumfu, Daugavpils teātra pārdzimšanu un jauno asinsriti skatuves mākslā?
"Man ir pārliecība, ka Valmieras, Liepājas un Daugavpils teātri iepriekšējā sezonā ir kļuvuši arvien spēcīgāki. Varētu pat sacīt – šobrīd tie ir spēcīgāki par Rīgas teātriem," uzskata jaunā teātra kritiķe Ilva Lorence. Viņa pauž gandarījumu, ka žūrija nav skatījusies pēc kādiem iepriekšējiem pieņēmumiem, bet pievērsusies pašām izrādēm un ieceres īstenošanas meistarībai.
Jau piekto sezonu viņa seko līdzi vietējās teātra mākslas scēnai, veidojot savu blogu Skatuves prieki, un profesionāli teātra kritiku apgūst arī maģistrantūras studijās Latvijas Universitātē (LU). Kā sezonas spilgtāko darbu arī Lorence izceļ Sergeja Zemļanska Precības, kas tapusi pēc Nikolaja Gogoļa lugas.
Savukārt pirmās Normunda Naumaņa vārdā nosauktās jaunā kritiķa balvas ieguvējs Toms Čevers, runājot par minēto izrādi, redz zināmu problemātiku – kā vērtēt izrādi tieši tās estētikas dēļ? «Tas ir stilistiski izcili ieturēts darbs, artistiski un azartiski nevainojami izpildīts, bet šajā gadījumā izrāde bija jāvērtē atsevišķi,» ir pārliecināts kritiķis. Neraugoties uz to, ka mūsdienu teātra robežas ir grūti novelkamas, viņaprāt, tā nebūtu jāvērtē vienkopus ar dramatiskā teātra izrādēm. Iespējams, tai būtu piešķirama specbalva.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļās žurnālā SestDiena!