Aiznesa govis, izsūca dīķus
Arī ļoti senu avīžu rakstos atrodami tādi stāsti, kas pat mūsdienu informācijas laikmetā, kad, šķiet, esam redzējuši visu, pārsteigtu. Lūk, kas rakstīts laikraksta Brīvā Zeme 1936. gada 6. jūlija numurā: "Viesuļvētra uznāca pēkšņi, starp pulksten trijiem un četriem pēcpusdienā, un ilga apmēram 15 minūtes. Tā tuvojās ar lielu spēku un pērkona grāvieniem, un negaisa brīdī palika tik tumšs, ka dzīvokļos bija jāiededz lampas.
Sesavas pagastā vietām krusas atsevišķi graudi bijuši pat 100 gramu smagi un dažiem lopiem, kas atradušies laukā, muguras nodauzītas jēlas, bet vēlāk atrasti [beigti] putni: baloži, vārnas un citi. Vairākās saimniecībās sakapāti sējumi, pavisam sagāzti apmēram 15 lauku šķūņi, bet 25 saimniecības ēkām norauti vai bojāti jumti. Ābeles mājās negaisa laikā sabrucis šķūnis un aprakts zem gruvešiem puisis, kurš līdz ar zirgu bija tanī paglābies. Puisim lauzts mugurkauls, bet zirgs nogalināts. (..) Mežā lieli koki izgāzti ar saknēm un vietām sakrituši necaurejamā juceklī.
Švitenes pagastā krusas graudi bijuši mežābolu lielumā. (..) Viesulis sagrāvis 26 ēkas.
Iecavas Voldemāros jaunsaimniekam viesuļvētra samērā jaunu un stipri būvētu šķūni nocēlusi zemē no pamatiem un nonesusi vairākus metrus tālu. (..) Cilvēkus, kas steigušies noslēgt ēku durvis, vētras spēks notriecis gar zemi un valstījis dubļos. Daži stāsta, ka tie pat pacelti gaisā un tā nesti vairākus metrus."
Pēc šāda apraksta šķiet, ka šogad jūnijā piedzīvotais negaiss un virpuļviesuļi, kas visvairāk postīja Tukuma apkaimi, bet paplosījās arī daudzviet citur Kurzemē un Vidzemē, tādi mazulīši vien bija. Padomju gados ziņojumu par dabas stihijām ir krietni mazāk, jo tad šādas – īpaši ne pārāk plaša mēroga – stihijas noklusēja. Dažas spilgtas ziņas gan ir. Izdevumā Ļeņina Ceļš 1985. gada 29. jūnijā rakstīts par viesuli Durbes pusē, kas postījis ēkas, izsvaidījis bišu stropus un Ezīšu mājās pacēlis gaisā, astoņus metrus nesis un otrādi apsviedis traktoru T-16. Rīgas Balss 1980. gada 19. jūlija numurā ziņo par virpuļstabu Līvānos, kas pacēlis gaisā un par 15 metriem pārvietojis pirti, kā arī parāvis gaisā telēnu.
Īpaši plaša un postoša stihija 1981. gada 29. maijā plosījās Viļņas tuvumā. Jā , tas nav Latvijā, bet labi parāda, ka Holivudas filmu cienīgi tornādo iespējami arī mūsu reģionā. Stihija nodarīja postījumus 48 dzīvojamām mājām un trim automašīnām. Meteorologi toreiz lēsa, ka vēja ātrums virpulī sasniedza 70 metru sekundē. Rīgas Balsī aprakstīts, kā bojā gājis meliorācijas un celtniecības montāžas pārvaldes darbinieks. "Pēc aculiecinieku liecībām, Usavičs, pamanījis tuvojamies melno negaisa mākoni, iekāpis dienesta autobusā, lai to pabrauktu zem nojumes. Tomēr nodomu realizēt nepaspējis: viesuļvētra autobusu kopā ar šoferi pēkšņi kā pūku pacēlusi gaisā un aizsviedusi kādus 300 metrus." Un vēl starpkolhozu lopkopības uzņēmuma traktorista Marijona Griškeviča teiktais: "Es tobrīd braucu ar traktoru T-150, vedu minerālmēslus. Pēkšņi redzu: visapkārt man sāk celties gaisā un virpuļot nezin no kurienes uzradušies papīri, zemes pikas, kūdra, valda neiedomājams trok-snis. Redzu: viesulis pēkšņi atrauj no zemes un paceļ gaisā zirgu, kas ganījās pļavā. Skatos un neticu savām acīm – zirgs strauji lido augšup! Dažās sekundēs tas atrodas jau metru 50 līdz 60 augstumā, tad pēkšņi tiek nosviests zemē... Es vēl paspēju iedomāties: esmu samērā drošā vietā, mans 150 zirgaspēku traktors taču sver astoņas tonnas, piekabe ar kravu vēl 16 tonnas. Taču jūtu, kāds neredzams spēks cenšas mani atraut no sēdekļa, rausta uz sāniem. Pašķīst kabīnes stikli. Izslēdzis motoru, paspēju cieši ieķerties sēdekļa atzveltnē. To, kas notika pēc tam, vairs neatceros... Slimnīcā uzzināju, ka viesulis mani bija izmetis no kabīnes, bet traktoru apgāzis."
Ziņu arvien vairāk
Līdzīgi kā jebkuras citas lokālas un retas dabas parādības vai arī jebkādi citi notikumi pēdējos gados ir redzami daudz biežāk, jo informācijas aprite ir kļuvusi fenomenāli ātra. Nofilmēts, nofotografēts dabas fenomens acumirklī ir sociālajos tīklos un pieejams apskatei visiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kas rada sajūtu, ka stihiju ir vairāk.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!