Pat varēja novērot tendenci: tuvojoties Rīgas domes vēlēšanām, lāči tuvojās galvaspilsētai. Tas lika domāt, ka pēc 29. augusta mums būs nevis daudz piesauktā izvēle starp 18. novembra Rīgu vai praida Rīgu, bet gan lāču Rīga. Tas gan nav noticis – Uzvaras pieminekli vēl nav nomainījusi milzu lāču statuja. Un pareizi vien ir. No sākuma jānoskaidro viss par lāčiem: vai to tiešām ir vairāk, kāpēc tos redzam biežāk, un ko darīt, satiekot šo dzīvnieku.
Varonis Latvijas internetā
Ir trīs iemesli, kāpēc aizvien biežāk sociālajos tīklos ieraugāmi video ar lāčiem, kas pastaigājas pa Latvijas mežiem. Pirmkārt, tehniskais nodrošinājums. Piemēram, pie dzīvnieku barošanas vietām ir izvietotas novērošanas kameras. Un cilvēki vispār filmē daudz biežāk nekā pirms dažiem gadiem. Gan pilsētā, gan dabā. Nevar pat piektdienas vakarā karaoki uzdziedāt – skaidrs, ka kāds nofilmēs un šantažēs līdz mūža galam. Ja notikums nav nofilmēts, tas neskaitās!
Otrkārt, cilvēki šogad vairāk iet dabā. Arī vietās, kas agrāk bija cilvēku pilnīgi aizmirstas. Treškārt, lāču Latvijā tagad tiešām ir vairāk nekā pirms dažiem gadiem. Kā pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, 2015. gadā Latvijā bija 14 lāču. Šogad to skaits varētu svārstīties no 20 līdz 50 ķepaiņiem. It kā ļoti nekonkrēti, taču tas ir normāli – jo lielāks skaits, jo lielāka iespējamā kļūda. Piemēram, vēl aizvien pieņemts sacīt, ka uz šīs planētas dzīvo septiņi miljardi cilvēku, kaut arī reālais skaits tuvojas astoņiem miljardiem (ap 7 800 000 000).
Lāču skaits tiek aplēsts, kopā liekot gan apsekošanas datus (tā tiek veikta atsevišķās vietās), gan cilvēku novērojumus. Protams, nav viegli saprast, vai divu cilvēku atzīšanās, ka Madonas novadā redzēts lācis, stāsta par vienu un to pašu lāci vai par diviem dažādiem. Agrāk bija skaidrs, ka Latvijā sastaptie lāči ir ieklejojuši no Igaunijas vai Krievijas, savukārt tagad dzimst pārliecība, ka daži no manītajiem zvēriem ir kļuvuši par īsteniem latviešiem. Varbūt himnu no rīta neklausās, bet ogo, guļ ziemas miegu un meklē mīlestību tepat.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 25. septembra - 1. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!