Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Vētru vārdi un darbi

Plosoties Hārvijam un Irmai, atceramies arī par ne tik sen bijušo Katrīnu, Ritu un Vilmu. Ar ko skaidrojams vētru spēks, vai to iespējams precīzi prognozēt, un cik vēl vētru pasaulē šogad gaidāms?

Viesuļvētra Irma ieies vēsturē, paņemot līdzi ne tikai savus posta darbus, bet arī vārdu. Tropisko vētru vārdi nākotnē ir sen zināmi, tie atkārtojas sešu gadu ciklā. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas, taču, ja viesuļvētra ir sevišķi postoša un ļoti daudzu cilvēku atmiņās palikusi kā traģisks notikums, tās vārdu izņem no saraksta un aizvieto ar citu. Tā notiks arī ar Irmu – to no saraksta izņems.

Un, starp citu, dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma. Līdz šim vētrainākajā sezonā – 2005. gadā – tika pat līdz Zetai.
 

Jau 11 bijušas

Vētru spēcīgumu var mērīt dažādos griezumos – lielākais vēja ātrums, lielākie postījumi naudas izteiksmē, garākais vētras mūžs, zemākais spiediens ciklona centrā un vēl, un vēl. Irma visus titulus nav ieguvusi. Maksimālais vidējais vēja ātrums, ko atnesa Irma, bija 82 metri sekundē, bet 1980. gada sezonā vētrā Allens fiksēti 85 metri sekundē, tāpat vēl dažos parametros Irmu pārspēj priekšgājējas gan šajā, gan pagājušajā gadsimtā. Te gan jāpiebilst, ka runa ir par tropiskajām viesuļvētrām Atlantijas okeānā kopumā. Tas, ka tik spēcīga vētra sasniedz ne tikai Karību salas, bet kā 4. kategorijas viesuļvētra triecas virsū ASV krastiem Floridā, ir ārkārtīgi rets notikums.

ASV meteorologi ik gadu maijā izplata prognozi gaidāmajai tropisko viesuļvētru sezonai, kas ilgst no 1. jūnija līdz 30. novembrim. Šogad prognozē bija teikts, ka vētru sezona, visticamāk, būs aktīvāka nekā parasti. Tika prognozēta 11–17 tropisko vētru izveidošanās, no tām divas līdz četras būs spēcīgas (3.–5. kategorijas) viesuļvētras. Augustā, kad tropisko ciklonu attīstība uzņēma apgriezienus, meteorologi izplatīja prognozes labojumu, paredzot, ka sezona būs vēl niknāka – gaidāmas 14–19 tropiskās vētras, no kurām divas līdz piecas būs spēcīgas viesuļvētras. Septembris ir sezonas kulminācija un līdz šim brīdim ir izveidojušās 11 vētras, no kurām trīs bijušas spēcīgas viesuļvētras.
 

Mazāk, bet stiprākas

Viesuļvētras Hārvijs un Irma atkal saasināja politiskās diskusijas ASV. Zināms, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir aktīvs klimata pārmaiņu noliedzējs, par ko nobažījusies zinātnes sabiedrība. Trampa oponenti nekavējās norādīt, ka, lūk, šīs ir tās klimata pārmaiņas, ko jācenšas mazināt un kam jāgatavojas, tomēr viena vai pat divas viesuļvētras un pat veselas vētru sezonas īsti nespēj būt zinātnisks arguments. Atrast saikni starp vienu notikumu un klimata pārmaiņām zinātniekiem joprojām nav izdevies. Nav metožu, kas ļautu droši secināt, ka Irma ir tik spēcīga tieši cilvēku izraisītu klimata pārmaiņu dēļ, lai gan kā vizuāls materiāls ziņās un populārzinātniskās pārraidēs tas der. Bez klimata pārmaiņām zinātniekiem ir daži drošāki un labāk pierādāmi iemesli, kas šogad vētru sezonu padara jaudīgu.

Okeānos norit klimatiskie cikli, kuru garums ir vairāki gadi. Ir periodi, kad okeāni uzkrāj siltumenerģiju, un gadi, kad to vairāk atdod atpakaļ atmosfērā. Plašāk pazīstamais un arī visvairāk pētītais ir El-Ninjo process Klusajā okeānā, taču arī Atlantijas okeānā zināmi vairāki cikli. Tieši šogad viens no cikliem rada augstāku okeāna ūdens virsmas temperatūru, kas ir galvenais vētru enerģijas avots. Pētnieki uzskata, ka 2010. un arī postošajā 2005. gadā tieši šī pati okeāna klimata cikla fāze radīja labus apstākļus tropisko ciklonu attīstībai. Vienkāršotas populārzinātniskās versijas par to, kā klimata pārmaiņas izpaudīsies Atlantijas okeāna tropisko vētru sezonās, ir līdzīgas kā par visu – stihiju būs vairāk, tās būs spēcīgākas un postošākas. Tas gan gluži neatbilst patiesībai. Viesuļvētras patiesi rodas vairāk, ja gaisa un ūdens temperatūra ir augstāka, taču klimata sistēma nav tik vienkārša. Pētījumos veikta apstākļu modelēšana ļauj domāt, ka tropisko vētru kopumā kļūs mazāk, bet nedaudz pieaugs sevišķi spēcīgo viesuļvētru skaits. Un pat neliels šādu Irmu pieaugums ir milzu posts. 

Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. septembra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata