Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Vienu stundu būt konkrētā vietā

Sportistiem dienas režīms nav pakārtots tikai regulāriem treniņiem, rehabilitācijas procedūrām un atpūtai. Visa gada garumā katru dienu ir jānorāda stunda un vieta, kur var ierasties dopinga kontrolieri.

Biatlona līdzjutēji 11.marta pēcpusdienā nopūtās smagāk nekā tajās reizēs, kad šautuvē mērķim garām aizlido sportista raidīta lode. Starptautiskā Biatlona savienība (IBU) informēja, ka Latvijas labākais biatlonists Andrejs Rastorgujevs uz laiku atstādināts no sacensībām par antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Trīs reizes gada laikā Andrejs Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) pārstāvjiem nebija uzrādījis precīzu atrašanās vietu vai arī nebija pieejams kontrolētājiem norādītajā vietā un laikā.

Pats sportists savu viedokli paudis sociālajā vietnē Facebook. "IBU lēmums nenāca kā pilnīgs pārsteigums, bet tomēr līdz pēdējam brīdim cerēju, ka manī ieklausīsies un izvērtēs visus faktus. Atzīstu, ka esmu pieļāvis dažas cilvēciskas kļūdas, pat teiktu – tehniskas kļūdas. Vēlos visiem apliecināt, ka neesmu darījis neko aizliegtu. Nekad neesmu lietojis ne aizliegtas vielas, ne aizliegtas metodes. Esmu atklāti iestājies tikai un vienīgi par tīru un godīgu sportu. Žēl, ka mana ilgstošā un godīgā attieksme netiek vērtēta, vērtējot vienīgi tehniski pieļautu kļūdu."

Vadošie biatlonisti ir pakļauti neskaitāmām dopinga pārbaudēm, tāpēc nav iemesla Andrejam neticēt. Aptaujātie notikuma līdzsekotāji arī ir vienisprātis, ka šoreiz pilnīgi noteikti nav bijusi apzināta izvairīšanās no dopinga kontrolētājiem – sportistam var nākties dārgi samaksāt par bezatbildīgu rīcību. Līdz marta beigām Rastorgujevam bija laiks vēlreiz visu detalizēti izklāstīt, un pēc tam jau IBU Integrācijas vienība paziņotu, kurā datumā tiks izskatīta Andreja lieta un pieņemts lēmums, taču viņš izvēlējies citu ceļu. Ar advokāta palīdzību Rastorgujevs centīsies savu taisnību pierādīt Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).


Būt sasniedzamam ik dienu

Sportistu pieejamībai Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) ir izveidojusi ADAMS sistēmu. Pārbaudāmo sportistu reģistrā (RTP) iekļautajiem ir jāiesniedz precīza informācija par savu atrašanās vietu. Sankcijas ir bargas. Dopinga analīzēm nav jābūt pozitīvām, bet tik un tā sportists var saņemt diskvalifikāciju, ja nav ievērojis noteikumus. Par atrašanās vietas neuzrādīšanu vai neatrašanos tajā pārbaudāmo sportistu reģistrā iekļautajiem sportistiem var tikt piešķirta diskvalifikācija no trim mēnešiem līdz diviem gadiem. Soda sankcijas seko pēc trešā brīdinājuma. Rastorgujevam ir trīs pārkāpumi. Divas reizes viņš nebija norādījis
precīzu atrašanās vietu, bet vienā – bija Alūksnē, bet kā atrašanās vieta bija uzrādīta Rīga.

Par savu atrašanās vietu sportistam jāsniedz informācija reizi ceturksnī: līdz 20. decembrim, līdz 20. martam, 20. jūnijam un 20. septembrim. Katru dienu 60 minūšu laika periodā no pulksten 6.00 līdz 23.00 sportistam ir jābūt norādītajā adresē. Parasti sportisti izvēlas norādīt rīta stundu no 6.00 līdz 7.00 vai no 7.00 līdz 8.00, jo dienas laikā plāni mēdz mainīties. Dopinga pārbaudes pasūtītājs parasti ir attiecīgā sporta veida starptautiskā federācija. Tās pārstāvji varot norādīt, vai vajag atlētam zvanīt uz mobilo tālruni, ja viņš nav uz vietas, vai arī nogaidīt stundu un vienkārši doties projām. Ir bijuši gadījumi, kad sportists neatrodas konkrētajā vietā, bet stundas laikā pagūst aizbraukt līdz norādītajai adresei.

Rastorgujevam, esot Alūksnē, nebija iespējams stundas laikā pagūt nokļūt līdz Rīgai. Katrā ziņā Andrejs nav vienīgais Latvijas sportists, kurš saņēmis brīdinājumus. Citi atkal par mata tiesu no tā izvairījušies, taču visi SestDienas uzrunātie Latvijas sportisti ir vienisprātis, ka ADAMS sistēma ir diezgan piņķerīga padarīšana un būtībā visu karjeras laiku ir jāatceras par precīzu datu sniegšanu un atrašanos konkrētajā vietā norādītajā
diennakts stundā. 

Gaidīja stindzinošā aukstumā

Pozitīvo dopinga gadījumu skaits visai ievērojams ir svarcelšanā, bodibildingā un spēka trīscīņā, bet vienulaik diskvalifikācijas saņēma virkne vadošo riteņbraucēju un vieglatlētu. Šo sporta veidu federāciju pārstāvji aktīvi iesaistījās cīņā pret aizliegto vielu lietotājiem. Piemēram, Latvijas visu laiku labākais desmitcīņnieks Edgars Eriņš 2011. gada jūnijā sasniedza jaunu valsts rekordu ar lielmeistara summu 8312 punktiem. Tad arī Edgars nokļuva dopinga kontrolētāju redzeslokā. "Mani trīs reizes brauca pārbaudīt jauns puisis no Vācijas. Vienreiz viņš mani sameklēja Rīgā, otrreiz – Murjāņos, bet trešo – treniņnometnē Tartu. Situācijas ar viņu patiešām bija amizantas," atceras Eriņš. Interesanti, ka vācietis visas reizes lidoja uz Latviju, lai tikai pārbaudītu vienu pašu Edgaru. Lidojums uz Rīgu, viesnīcas un vēl citas izmaksas – viena pārbaude izmaksāja diezgan prāvu naudas summu. "Uz Murjāņiem viņš vēl bija atbraucis ar taksometru. Nudien nezinu, cik daudz naudas taksists no viņa noplēsa. Es biju ierakstījis laiku no 7.00 līdz 8.00 rītā. Ātri centāmies visu izdarīt, lai viņš varētu braukt atpakaļ uz Rīgu, bet man nemaz tik viegli nebija to procedūru veikt. Pirms brokastīm jau biju gājis uz tualeti, bet, tikko kā iznācu no ēdamtelpas, tā viena no skolotājām sacīja, ka mani meklējot dopinga kontrolieris. Dzēru daudz ūdens, un vienubrīd pat vācieša palika žēl – taksists ārā stāv un gaida, bet manis dēļ kontrolierim jākavējas. Gan jau viss bija apmaksāts, bet tāpat nedaudz neērti jutos," par to, kā notiek dopinga kontrole, stāsta Edgars.

Savukārt Tartu vācietim bija arī kārtīgi jāpasalst, lai tiktu pie Eriņa proves. Tā gan nebija Edgara vaina. "Mēs dzīvojām vietā, ko par viesnīcu grūti nosaukt. Nezinu, kā man tas gadījās, bet biju ierakstījis vienu stundu agrāk – no 6.00 līdz 7.00 rītā. Tas bija ziemā. Telpas uz nakti aizslēdza, un nomodā palika tikai dežurējošais sargs. Iepriekšējā vakarā iebrauca sporta spēļu komanda ar jauniešiem, kuri trokšņoja, staigāja pa gaiteņiem, virinot durvis, tāpēc es savas istabiņas durvis aizslēdzu. Ap pusseptiņiem no rīta sadzirdēju, ka aiz durvīm ļoti skaļi un uzstājīgi klauvē. Cēlos skatīties un aiz durvīm ieraudzīju večuku no apsardzes. Angliski viņš nerunāja, tomēr zināja krieviski pateikt, ka pie manis esot atbraucis dopinga kontrolētājs. Es viņus nelaidu iekšā – lepni ziņoja večuks. Es momentā devos uz ārdurvīm un ieraudzīju aiz tām stāvam man jau zināmo vācieti. Pusstundu viņš bija salis mīnus 15 grādu aukstumā, ģērbies rudens vējjakā un bez cepures, un centies ieskaidrot sargam, ka viņam vajag mani satikt, lai veiktu dopinga pārbaudi."

Pirmajā pārbaudes reizē Edgars bijis stundas ceturkšņa attālumā no brīdinājuma saņemšanas. "Piektdienas vakarā aizgāju ar draugiem uz Vecrīgu atpūsties. Aizsēdējāmies un mājās atgriezos sestdienas rītā bez 15 minūtēm astoņos. Kāpņutelpā ieraudzīju jaunu vīrieti, kurš apvaicājās, vai nezinot, kur ir Eriņš. Atbildēju, ka es arī esmu Eriņš. Tad arī pirmo reizi satiku kontrolieri no Vācijas. Biju vēl jautrā prātā un analīzes nodevu ātri."

Arī Eriņs atzīst, ka nav bijis viegli apgūt ADAMS sistēmu: "Kaut arī biju izgājis apmācības kursu, man diezgan grūti klājās ar informācijas ievadīšanu. Tajās reizēs, kad vajadzēja veikt steidzamas izmaiņas, zvanīju uz Latvijas Antidopinga biroju Gatim (bijušais vadītājs Berķis – aut.), lai viņš to izdara manā vietā. Steigā mēdzu nokļūdīties, bet, kā zināms, paviršība var dārgi maksāt. Karjeras laikā gan nevienu brīdinājumu nesaņēmu. Pārbaudīja mani bieži. Pēc Latvijas rekorda sasniegšanas gandrīz katru mēnesi, un bija viens gadījums, kad nodevu analīzes divreiz dienā: no rīta mani pārbaudīja starptautiskie kontrolētāji, bet vakarā – no Latvijas Antidopinga biroja. Es viņiem saku, ka no rīta jau nodevu analīzes, bet viņi par to neko nezināja. Ārvalstu kontrolētāji nebrīdina vietējā biroja pārstāvjus, ka ieradīsies uz pārbaudi."


Pārsniedzot ātrumu

Savukārt lodes grūdējs Māris Urtāns negaidītas dopinga kontrolētāju ierašanās reizē veicis savu ātrāko braucienu ar auto no Murjāņiem uz Cēsīm. Māris ADAMS sistēmā bija ierakstījis, ka pirmdien no 6.00 līdz 7.00 rītā būs mājās Cēsīs, taču uz Murjāņiem aizbraucis jau svētdienas vakarā. "Agri no rīta man zvana dopinga kontrolieri un vaicā, kur es esmu. Atbildēju, ka tepat vien apkārtnē esmu izgājis, un zibenīgi ar mašīnu traucos uz Cēsīm. Pēc 35 minūtēm biju galā. Tik ātri nekad nebiju braucis. Sods par ātruma pārsniegšanu būtu brangs, bet biju gatavs to maksāt, lai tikai no WADA nesaņemtu brīdinājumu."

Citu reizi Māris brīdinājumu gandrīz saņēmis sacensību laikā. Tas bija 2010. gadā Jozefa Odložila memoriālā Čehijas galvaspilsētā Prāgā. "Beigās viss atrisinājās veiksmīgi, taču Pasaules Antidopinga aģentūras cilvēki uzskatīja, ka es izvairoties no kontroles. Sacensību laikā es iestiepu cirkšņa muskuli. Pajautāju tiesnesim, vai varu iet projām no sektora, un saņēmu apstiprinošu atbildi. Aizgāju uz medicīnas centru, bet ar sasniegtu personisko rekordu – 20,75 metriem – biju kļuvis par sacensību uzvarētāju, pārspējot arī pasaules čempionu vācieti Dāvidu Štorlu. Uz medicīnas centru man piezvanīja menedžeris un teica, ka, pēc Antidopinga aģentūras pārstāvju domām, es bēgot no pārbaudes. Sacīju, lai pārbaudītāji nāk uz medicīnas telpām, ko viņi arī izdarīja. Tā arī viss beidzās, bet, ja man nebūtu piezvanījis menedžeris, noteikti būtu saņēmis sodu. Manuprāt, sods būtu bargāks par brīdinājumu, jo izvairīšanās no kontroles ir nopietnāks pārkāpums nekā atrašanās ārpus norādītās vietas un laika."

Spānijā treniņnometnes laikā pie sportista ieradušies pat četri kontrolieri no Anglijas, kuru dēļ Urtāns nokavējis treniņu. Tomēr vissarežģītāk esot tajās reizēs, kad ir saspringts sacensību kalendārs. "Atceros, ka četras sacensības man bija sešās dienās. No Dānijas pārbraucu uz Čehiju, pēc tam vēl uz Horvātiju, un pēdējais starts bija Rīgas kausu sacensībās. Trijos ielidoju Rīgā, un četros man jau sākās sacensības. Tas bija ļoti saspringts laiks, un tikai pēc ierašanās nākamajā vietā no organizatoriem uzzināju, kurā viesnīcā palikšu. Katru reizi vajadzēja izdarīt korekcijas ADAMS sistēmā."


Interneta nebija, sūtīja īsziņu

Pasaules seškārtējais un Eiropas vienpadsmitkārtējais čempions skeletonā Martins Dukurs ir neskaitāmas reizes nodevis dopinga analīzes, taču vienu reizi to nav darījis, jo atbraucējs nav uzrādījis personu apliecinošu dokumentu.

"Austrijā pirms pāris gadiem pie manis uz viesnīcu atbrauca viens cilvēks un teica, ka būšot jānodod dopinga analīzes. Es atbildēju, ka esmu gatavs to darīt, bet viņš kaut kā nervozi uzvedās, un es pajautāju, lai uzrāda dokumentus. Tajā brīdī viņš apjuka. Kaut ko meklēja un negaidīti pateica, lai es visu aizmirstot un uzskatot, ka neviens nav bijis. Tā arī neuzzināju, kas bija par iemeslu tādai rīcībai. Varbūt personības apliecinošus dokumentus bija aizmirsis paņemt līdzi vai arī tajā brīdī nedarbojās ADAMS sistēma? Parasti viņi paši uzrāda dokumentus, un es nekad arī neprasu, taču viņa jocīgā rīcība mani kaut kā pamudināja pavaicāt. Ierašanās laiks arī man šķita aizdomīgs. Es biju norādījis rīta stundu, bet viņš ieradās vēlu vakarā."

Martins arī uzskata, ka rīts ir piemērotākais laiks atrašanās vietas uzrādīšanai ADAMS sistēmā. "Es nezinu, ko es darīšu rīt, kur nu vēl pēc trijiem mēnešiem! Ik pa laikam gadās arī neparedzamas situācijas. Piemēram, uz ceļa salūst automašīna. Vai tādā brīdī es domāšu par dopinga pārbaudītājiem? Taču – nē. Vispirms centīšos atrisināt radušos problēmu, lai nokļūtu galamērķī. Vajadzības gadījumā domāšu par viesnīcas rezervācijas atcelšanu vai par to, kā pagūt uz konkrēto lidmašīnas reisu. Ja atklāti, tad šī nepārtrauktā vietas uzrādīšana rada nopietnas neērtības. Visgrūtāk man gāja Amerikā. Biju devies ceļojumā, kurā nebiju izvēlējies konkrētus galamērķus. Braucu ar mašīnu un pēc situācijas skatījos, kur un kādā laikā varētu meklēt viesnīcu. Gadījās būt kanjonos, kur internets nebija pieejams un pat nevarēju piezvanīt no mobilā tālruņa, jo nebija uztveršanas zonas. Es nekādi nevarēju izdarīt korekcijas sistēmā. Vienīgā izeja bija dienas laikā sūtīt īsziņu uz Latvijas Antidopinga biroju, lai viņi manā vietā atjauno ierakstus. Es apzinos, ka mans 21 dienas ceļojums viņiem bija pamatīgs murgs. Man jau teica, ka tā ir pēdējā reize un ka vēlreiz ko tādu viņi nedarīs. Pirms brauciena Antidopinga biroju gan biju brīdinājis, ka būšu tādās vietās, kur internets nav pieejams. Īsziņu būšu aizsūtījis, un tas būs vienīgais, ko no savas puses spēšu izdarīt."

Martins Dukurs kopš 2004. gada startē Pasaules kausa apritē, un visu šo laiku, domājot par ikdienas rūpēm, treniņu procesu un tehniskajām lietām, jāpatur prātā arī saistības pret Antidopinga biroju. "Tas nav viegli. Datu ievadīšana ir diezgan sarežģīta, jo kopš tās reizes, kad uzlauza sistēmu, gandrīz vai katru reizi ir jāielogojas ar jaunu paroli. Sākumā mēs ar Tomasu (vecākais brālis Dukurs – aut.) diezgan pamocījāmies, kamēr visu apguvām. Tiem, kuri nepārvalda angļu valodu, datu ievadīšana ir ļoti sarežģīts process. Sākumposmā palīdzējām krieviem, jo viņiem tas viss bija pilnīgs kosmoss. Es uzskatu, ka svarīgs ir arī cilvēcīgais faktors. Abām pusēm ir jābūt saprotošām – gan sportistam, gan arī kontrolētājiem. Galu galā man taču ir arī savi darbi! Vienu reizi pie manis atbrauca desmit minūtes pāri astoņiem. Es jau sēdos mašīnā, lai vestu bērnus uz skolu un bērnudārzu. Man teica, lai nododu analīzes. Atbildēju, ka nav nekādu problēmu – tikai pēc tam, kad būšu aizvedis bērnus, jo jūs nokavējāt desmit minūtes."


Var arī Spices tualetē

Tomass Dukurs ir saņēmis brīdinājumu par atrašanās vietas neuzrādīšanu. "Tā bija mana vaina. Pēc sezonas aizbraucu ārzemju ceļojumā, domas bija jau citā virzienā, un aizmirsu sistēmā atzīmēt viesnīcas adresi. Otro brīdinājumu man gribēja piešķirt par to, ka es it kā neesmu bijis mājās. Nezinu, kā viņi bija klauvējuši vai zvanījuši, bet es neko nedzirdēju. Ar advokātu palīdzību pierādīju savu taisnību. Man bija telefona izdrukas un arī liecinieki, kuri apgalvoja, ka es tik tiešām biju mājās. Manuprāt, kontrolētāju pienākums ir pierādīt, ka sportists ir lietojis aizliegtās vielas vai apzināti izvairījies no pārbaudēm. Nevajadzētu būt tā, ka antidopinga cilvēki cenšas panākt triju brīdinājumu piešķiršanu. Dzīvē taču ir neparedzamas situācijas! Es, piemēram, esmu uzrādījis vienu stundu no rīta, ka būšu mājās. Bet, ja man naktī saslimst bērns un viņš nekavējoties ir jāved uz slimnīcu, es taču tajā brīdī nedomāšu par ADAMS sistēmu! Man bija viens gadījums, kad dopinga analīzi nodevu Spices tirdzniecības centra tualetē. Kontrolētājs neatbrauca norādītajā laikā un pēc tam dienas laikā zvanīja un vaicāja, kur es esmu – braukšot pie manis pēc urīna parauga. Tad arī kopīgi gājām Spicē uz tualeti. It kā jau varēju atteikt, jo viņš neieradās manis norādītajā stundā, bet es tā nekad nedaru. Viņš tomēr speciāli bija braucis no Vācijas."

Kopumā gan Tomass saprot šīs kārtības nepieciešamību: "Man vēl labā atmiņā ir notikumi pirms gadiem piecpadsmit, kad nebija ADAMS sistēmas. Atbrauca uz viesnīcu dopinga kontrolētāji, un viens bariņš pamuka uz visām pusēm. Ej nu saķer viņus! Tagad ir savādāk. Trīs reizes neesi bijis pieejams, tad arī pats esi vainīgs."


Kontrolētāji kā ceļotāji

Gatis Berķis no 2004. gada septembra līdz 2017. gada jūnijam strādāja Sporta medicīnas valsts aģentūras (SMVA) Antidopinga nodaļā un vienubrīd bija pat tās vadītāja vietas izpildītājs. Pašlaik Gatis ir antidopinga konsultants Zviedrijas kompānijā IDTM, kas nodrošina parauga savākšanu. Berķa pienākumos ietilpst dopinga kontrolieru meklēšana, mācīšana un sertificēšana, bet pirms tam viņš pats veicis kontroliera pienākumus.

"Ja mēnesī vienu nedēļu biju mājās, tas jau bija daudz," uz tā laika saspringto grafiku norāda Gatis. "Nācās piesegt kontrolierus visās pasaules valstīs, kur tāda nepieciešamība radās. Esmu bijis Japānā, braucis garas stundas pa Kolumbiju… Tikai Austrālijā neesmu kontrolējis sportistus."

Uz jautājumu, vai kontrolieru trūkst vai arī ir jāiztur nopietna konkurence uz šo amatu, Berķis pirms atbildes ietur pauzi. "Labs jautājums – uzreiz nepateikšu. Katrā ziņā Latvijā interesentiem ir jāpiesakās Latvijas Antidopinga birojā. Jāskatās, kādas ir prasības, jo pārbaudītājiem jāiegūst gan asins, gan arī urīna analīžu paraugi. Mūsu kompānijā, ja kontrolieris pēc profesijas nav mediķis, viņš uz pārbaudi pieaicina palīgos medmāsu. Ir organizācijas, kurās naudas ekonomijas nolūkos meklē un aicina darbā tikai tādus darbiniekus, kuri paši spēj paņemt arī asins analīžu paraugus. Es pats neesmu mediķis, aicināju sev līdzi medmāsu."

Komandējumos svarīga ir angļu valoda, lai gan sportistiem arī bez saziņas ir jāzina, kā jārīkojas dopinga pārbaudes procedūrā. "Man pašam ir bijis, piemēram, Japānā, ka sportists nerunā angliski un es savukārt neprotu japāniski, bet mēs bez vārdiem ļoti labi sapratāmies. Abām pusēm ir jāzina savi pienākumi." IDTM kompānijā kopumā pa visām pasaules valstīm ir ap 300 kontrolieriem.

Šis darbs ir saistošs un interesants tiem cilvēkiem, kuriem patīk ceļošana, vēl piebilst Gatis. "Ir laika periods, kad nemitīgi esam ceļā. Pašiem ir jāplāno maršruts pie sportistiem, jāpērk lidmašīnas biļetes un jāīrē mašīna, un tad ir reizes, kad vairs nesaproti, kāda ir laika zona. Tas ir arī nogurdinoši. Japānā vienas misijas laikā pārbaudīju 44 sportistus. Pārsvarā jau visi norāda laiku agri no rīta vai vēlu vakarā. Tikai retais ir pieejams dienas vidū. No rītiem pārbaudes mēdz būt ļoti ātras. Sportists pēc pamošanās iet uz tualeti, mēs iegūstam proves un dodamies tālāk. Apmēram 30 procenti izvēlas vakara laiku pēc deviņiem. Komandējumos gulēt sanāk ļoti maz – naktī tikai divas trīs stundas. Jau četros ir jāceļas, lai brauktu pie sportistiem, savukārt vakara maiņa beidzas vēlu. Tādās reizēs cenšamies dienas vidū pāris stundu nosnausties. Pēc pāris nedēļām šādā režīmā viena nedēļa ir jāvelta tam, lai kārtīgi izgulētos."
Turklāt sportisti mēdz arī speciāli radīt šķēršļus kontrolieriem: "Instrukcijā ir rakstīts, ka pie durvīm jāklauvē tieši sešos vai 6.01, ja norādīta agrā rīta stunda. Ja pieklauvēsim piecas minūtes pirms laika, sportists var pēdējā brīdī izmainīt adresi. To viņš arī drīkst darīt. Man pašam tā īsti nav gadījies, bet ir bijis, ka aizsūtām dopinga kontrolieri uz Ventspili. Iepriekšējā vakarā viņš iečekojas viesnīcā, bet no rīta sistēmā parādās ieraksts, ka sportists ir jau Norvēģijā. Sportisti tā mēdz rīkoties, ka tikai pēdējā brīdī izmaina atrašanās vietu."

Berķis gan neatceras nevienu gadījumu Latvijas sportā, kad sportists būtu pārsūdzējis lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā, kā to tagad izdarījis Rastorgujevs. "Manā laikā, kad strādāju Latvijā, nebija neviena tāda gadījuma. Pēc tam – arī neesmu dzirdējis, bet mēs nenodarbojamies ar rezultātu menedžmentu, tāpēc neesmu padziļināti interesējies." Zinātāji teic, ka konkrētajā gadījumā tas varētu būt labākais risinājums – Rastorgujeva izredzes uz labvēlīgu iznākumu palielinoties.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata