Sākot ar Lielo ģeogrāfisko atklājumu laiku (XV gadsimtu), kad eiropiešu jūrasbraucēji apguva pasaules plašumus, izplatītas bija divas tradīcijas, raksta All About History. Jaunatklātās zemes bieži nosauca par godu valdniekiem, kuri bija finansiāli atbalstījuši konkrēto ekspedīciju. Taču ne mazāk izplatīta bija lūkošanās baznīcas kalendārā un atklājumu nosaukšana par godu vai nu kādiem svētkiem (kā tas ir ar Lieldienu un Ziemassvētku salām), vai kādam konkrētam svētajam, kurš attiecīgajā dienā bija jāgodina. Lūk, tikai viens piemērs. ASV Floridas štatā ir apdzīvota vieta, kas nodēvēta Svētā Augustīna vārdā (St. Augustine). Ja savulaik, 1565. gadā, spāņi šo piekrasti būtu sasnieguši nevis 28. augustā, bet dienu iepriekš, pilsētiņu, visticamāk, sauktu Svētās Margaritas vārdā.
Atgriežoties pie Ziemassvētku tēmas – ar tiem saistītus vietvārdus ieguvušas ne tikai zemes, kuras šo svētku laikā izdevies atklāt eiropiešiem, bet arī apdzīvotas vietas, kuru iedzīvotājiem vienkārši ienācis prātā asociēt tās ar svētku laiku.
ČETRAS ZIEMASSVĒTKU SALAS
Uz mūsu planētas ir četras salas, kas nosauktas par godu Ziemassvētkiem, raksta National Geographic. Lielākā no tām ir Klusajā okeānā esošā Kirimitati (Kirisimasi), kas ir pasaulē lielākais atols (tā platība sasniedz 388 kvadrātkilometrus). Kirimitati ir daļa no Kiribati valstij piederošā arhipelāga. Tās nosaukums veidojies, iezemiešu valodās pakāpeniski modificējot anglisko Christmas Island jeb vārdu, ko salai 1777. gadā deva slavenais britu kapteinis Džeimss Kuks, kurš pie salas krastiem piestāja akurāt Ziemassvētku priekšvakarā jeb 24. decembrī.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22. decembra - 4. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!