Kad XIX gadsimta nogalē franču barons, sabiedriskais darbinieks un sporta entuziasts Pjērs de Kubertēns nāca klajā ar ideju atjaunot seno grieķu olimpiskās tradīcijas, nebija nekādu runu par to, ka spēles varētu iedalīt vasaras un ziemas sacensībās, norāda BBC History. Kubertēns zināmā mērā bija ideālists un autentiskuma piekritējs, kurš sākotnēji vēlējās, lai mūsdienu olimpiādēs notiktu sacensības tajos pašos sporta veidos, kuros pirms vairākiem gadu tūkstošiem spēkojās grieķi. Un nekādu ziemas sportu – nedz slidošanas, nedz slēpošanas, nerunājot nemaz par bobsleju vai hokeju, – šajā programmā saprotamu iemeslu dēļ nebija.
Taču XX gadsimta pirmajās desmitgadēs ziemas sporta veidu popularitāte un pieejamība strauji auga, un to ignorēt nevarēja arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). 1924. gada olimpiādes rīkošana bija uzticēta Parīzei, un tieši no Francijas nāca ierosinājums jau gada sākumā Monblāna piekājē sarīkot sacensības ziemas sporta veidos. Šī Starptautiskā ziemas sporta nedēļa, kas notika no 25. janvāra līdz 5. februārim, formāli nebija Parīzes olimpiādes sastāvdaļa, taču to ar SOK atbalstu organizēja Francijas olimpiskā komiteja. Sacensības izvērtās tik veiksmīgas, ka jau gadu vēlāk Kubertēns bija mainījis savas domas un SOK nolēma ik pa četriem gadiem rīkot arī ziemas olimpiskās spēles.
SĀKOTNĒJĀ SKEPSE
Pagājušā gadsimta sākumā ziemas sporta veidi pasaulē nebija īpaši populāri, vēsta CBS.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19.-25. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!