Mūsu bagātība slēpjas cilvēkos – ir pārliecināts dokumentālā projekta Tūkstoš portreti autors Mārtiņš Cīrulis. Viņš ar fotoaparāta palīdzību cenšas iekapsulēt laiku un tajā dzīvojošos cilvēkus, lai arī pēc simt gadiem, atverot Latvijas fotoalbumu, ikviens varētu zināt, ko darīja, kā izskatījās un ko domāja šodienas latvietis.
Pie Mārtiņa nāk dažādi cilvēki – sabiedrībā zināmi mākslinieki, sportisti politiķi un arī vienkārši ļaudis. Savus viesus viņš sagaida kādā no Rīgas bāriem, kas nav nejauši izvēlēts, – tā pelēkās sienas ir labs fons, kas projektam ļauj iegūt vienotu veidolu. Katra portreta pievienotā vērtība ir neliels citāts, ko bildē redzamā persona atstāj sarunas beigās.
"Šodien bildes visbiežāk ir digitālā formātā, taču agrāk tās lika fotoalbumos. Atceros, kā bērnībā pie vecmāmiņas šķirstīju ģimenes albumu, kurā bija redzams pat mans vecvecvectētiņš. Skatījos uz cilvēkiem bildēs un domāju – kas diez viņiem ir prātā? Ir tikai bilde, nekā vairāk, taču mani interesē, kā viņi tad, pirms simt gadiem, jutās," stāsta Mārtiņš. Tieši vecais fotoalbums tad arī iesējis domu par Tūkstoš portretiem.
"Nākamais solis bija, kad vienudien Facebook uzrādījās, ka man ir 1000 draugu. Es sapratu, ka viņus visus esmu saticis darbā, kādā pasākumā, bet lielu daļu tā īsti nemaz nepazīstu. Būtu taču forši viņus uzaicināt uz sarunu, saprast, kas viņi ir," fotogrāfs atceras idejas attīstību. Lai gan toreiz jau uzaicinājis pāris cilvēku un arī uztaisījis tiem pa portretam pie pelēkās sienas, projektam uz kādu mirkli atmetis ar roku – bijuši citi darbi darāmi. Tomēr pērnā gada nogalē Tūkstoš projekti atsākti ar jaunu sparu, jo, kā saka pats fotogrāfs, "beidzot saslēdzās visi posmi kopā". Taču sarunas gaitā kā iedvesmas avotu viņš vairākkārt min arī savu draudzeni Solvitu: "Viņa ir tā, kura man deva spēku atsākt, un viņa ir tā, kura man dod enerģiju un motivāciju turpināt."
Šobrīd topošajā albumā ir 300 cilvēku bildes, plānots, ka jau nākamgad būs klāt arī pārējie 700 un pagaidām vien digitālajā atmiņā uzkrātie dārgumi iegūs taustāmas aprises. "Tas būs ilgtermiņa šodienas nospiedums nākotnē," pārliecināts fotogrāfs.
Projekta autors nevienu tā dalībnieku īpaši neizceļ – ikvienā sarunā "visi lokatori ir ieslēgti, jo mani nudien interesē". Ar katru atnākušo saruna ilgst vismaz stundu, tātad sarunās vien projekts prasīs vismaz 1000 stundu jeb teju 42 diennaktis.
Visu rakstu par vērienīgo projektu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!