Tomēr neobaroka stilistikā celtais kinoteātris joprojām uztur dzīvu aizgājušā laikmeta nervu arī šajā ziņā. Nešaubos, ka, tāpat kā es, daudzi lasītāji snieguši savu kinobiļeti kādai no kinoteātra ilggadējām biļešu kontrolierēm – Baibai Puriņai, Zigrīdai Skurbai vai Silvijai Gulbei –, no kurām divas te strādā vairāk nekā divdesmit gadu, kļūstot par daļu no kino apmeklējuma vai sarunas par filmu vēl pirms tās seansa. Tāpēc īsi pirms kinoteātra Splendid Palace 95. sezonas tikāmies ar trim kundzēm, lai iepazītos ar viņām tuvplānā.
Viens no jautājumiem, kas mani personīgi vienmēr urdījis, – vai biļešu kontrolieres noskatās filmu no sākuma līdz galam? Bieži nācies piefiksēt, ka filmas pēdējās padsmit minūtēs kinoteātra templiskajā tumsā parādās kontrolieru aprises. "Darbalaikā nekad neskatos filmas – nezinu, vai tas ir slikts tonis, bet es to nevaru atļauties," par saviem kino skatīšanās paradumiem stāsta Zigrīda. Viņai piekrīt arī Baiba un Silvija – viņuprāt, filma nav jāaplaupa, tā ir jāredz no sākuma līdz beigām. Tomēr kino gaumes spektrs, tāpat kā ceļš līdz darbam kinoteātrī un dzīves gājums, katrai ir savs.
Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 24.-30. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!