Brīdī, kad vēl tikai nedēļa atlikusi līdz gaidītākajam sporta notikumam šogad – Riodežaneiro vasaras olimpiskajām spēlēm – un līdzjutēji cer, ka arī Latvijas sportisti mājup vedīs vismaz kādu godalgu, laiks nedaudz atskatīties vēsturē.Antīkās olimpiskās spēles Senajā Grieķijā, kurās uzvarētājam pasniedza tikai Olimpijā auguša savvaļas olīvkoka vainagu, kalpoja par iedvesmu baronam Pjēram de Kubertēnam, kad viņš 1894. gada jūnijā sarīkoja starptautisku kongresu, lai atdzīvinātu spēļu ideju. Kongresa dalībnieki nodibināja Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), un jau divus gadus vēlāk Atēnās varēja notikt pirmās mūsdienu olimpiskās spēles, kurās piedalījās 241 sportists no 14 valstīm.Tajās katrs uzvarētājs saņēma nelielu (48 mm diametrā) sudraba medaļu un olīvkoka zaru, savukārt tuvākajam sekotājam bija jāsamierinās ar lauru koka zaru un bronzas medaļu. Nākamajās olimpiskajās spēlēs Parīzē 1900. gadā jau startēja teju 1000 sportistu, starp viņiem pirmo reizi arī vairākas sievietes, un uzvarētājs tika pie apzeltītas sudraba medaļas. Vēl četrus gadus vēlāk spēles Sentluisā (ASV) kļuva par vēsturisku notikumu. Šīs sacensības pasaulei paliks atmiņā ne tikai ar milzu organizatorisko haosu, bet arī to, ka bija pirmās, kurās pasniedza zelta, sudraba un bronzas godalgas. Tieši tāpat, kā tas notiks 112 gadu vēlāk Riodežaneiro. Starp citu, Sentluisā pirmo un vienīgo reizi moderno olimpisko spēļu vēsturē godalgas ar krāsainu lenti un saspraudi piesprauda pie sportista krūtīm.Sākotnēji apbalvošanas ceremonijas nebija gluži tādas, kādas tās pazīstam mūsdienās, un pārsvarā sportisti nopelnītās godalgas saņēma olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā. Viss kardināli mainījās 1932. gada Losandželosas spēlēs, kad uz goda pjedestāla (to pirmo reizi izmantoja tā paša gada ziemas spēlēs Leikplesidā – red.) augstākā pakāpiena kāpa uzvarētājs, no viņa nedaudz zemāk pa labi – otrās vietas ieguvējs, savukārt vēl zemāk pa kreisi no uzvarētāja stāvēja trešais labākais. Vēl kāda zīmīga tradīcija radās 1960. gadā Romā, kad pirmo reizi godalgas apbalvošanas ceremonijā kāra sportistiem kaklā.Katrās nākamajās olimpiskajās spēlēs rīkotāji cenšas no jauna pārsteigt pasauli ar medaļu dizainu un dažādiem risinājumiem, tomēr arī viņiem jāievēro stingras SOK vadlīnijas, un tieši šī organizācija apstiprina dizaina galīgo variantu.SOK izstrādātie noteikumi paredz, ka godalgas saņem pirmo triju vietu ieguvēji katrā disciplīnā. Vasaras spēlēs godalgai jābūt apaļai, vismaz 60 mm diametrā un 3 mm biezai, un tai jābūt iekaramai lentē vai ķēdē. Iespējams, kādam tas var būt pārsteigums, bet olimpiskais zelts patiesībā ir apzeltīta sudraba medaļa. Augstākā kaluma godalgai jābūt izgatavotai no vismaz 925. raudzes sudraba, kas pārklāts ar sešiem gramiem zelta. Sudraba medaļnieks saņem tās pašas raudzes godalgu tikai, saprotams, bez zelta pārklājuma, savukārt bronzas medaļa ir vara, alvas un cinka sakausējums. Tāpat uz godalgas jāatrodas uzrakstam, kurā sporta veidā tā izcīnīta.Zīmīgi, ka 1923. gadā SOK izsludināja konkursu par tiesībām veidot vasaras olimpisko spēļu godalgu dizainu. Uzvarēja itālis Džuzepe Kasjoli, uz kura radītās godalgas bija redzama grieķu uzvaras dieviete Nīke, bet fonā – Romas Kolizejs. Medaļas aizmugurē attēlots pūļa nests, triumfējošs sportists. Šāds godalgu dizains teju nemainīgs saglabājās līdz pat 1972. gada Minhenes spēlēm, kad mainīja medaļas reversa izskatu, tomēr galvenie akcenti palika tie paši. Visbeidzot 2004. gadā Atēnās pēc 76 gadu pārtraukuma veica kardinālu godalgu dizaina maiņu. Lai gan uzvaras dieviete Nīke uz godalgām bija redzama aizvien, viņa vairs nesēdēja, bet lidoja virs senā Panatinaiko stadiona, kurā 1896. gadā notika pirmo moderno spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonija. Grieķiem šķita nepieņemami, ka uz pašu mājās rīkoto spēļu godalgām būs redzams romiešu Kolizejs, nevis kāds pašmāju simbols. Šāds godalgu izskats, papildināts vien ar atsevišķiem dizaina risinājumiem, saglabājās arī 2008. gadā Pekinā un Londonas vasaras spēlēs pirms četriem gadiem. Tieši Londonas rīkotāji sagādāja sportistiem lielākās un smagākās medaļas vasaras spēļu vēsturē – tās bija 85 mm diametrā un 375–400 gramu smagas.Riodežaneiro godalgas būs vēl smagākas (500 gramu), bet dizainā tradicionālas. Uz tām redzama dieviete Nīke, Panatinaiko stadions un uzraksts "XXXI Olympiada Rio 2016", bet reversā – spēļu logo. Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29.jūlija-4.augusta numurā!
Olimpisko godalgu mirdzums
Lai gan olimpiskās spēles jau vairākas desmitgades no politikas un biznesa nošķirtām atlētu sacensībām kļuvušas par pilnībā komercializētu izrādi skatītāju miljardiem, kāda vairāk nekā pirms gadsimta aizsākta tradīcija aizvien ir dzīva, un nekas neliecina, ka paredzamā nākotnē tā varētu mainīties. Runa ir par olimpiskajām godalgām – zeltu, sudrabu un bronzu – pirmo triju vietu ieguvējiem katrā disciplīnā, un daudzi spēļu vērotāji visvairāk gaida tieši lielvalstu cīņu medaļu kopvērtējumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.