Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pasaule vēro Latvijas ērgļus

Nebūs pārspīlēts, sakot, ka šajā pavasarī ne tikai Latvijas, bet visas pasaules uzmanību piesaistīja notikumi kādā Latvijas putnu ligzdā – par to ziņoja Latvijas mediji, ziņu aģentūra Reuters, mediji Krievijā, Indijā un Beļģijā.

Šī ligzda, kā nojaušat, bija Latvijas Dabas fonda tiešraidē skatāmā jūras ērgļu ligzda Durbē. Ligzda – liela koka zaru un sausas zāles konstrukcija 30 metru augstā eglē – uzmanību pievērsa jau marta beigās, kad pazuda tajā vairākus gadus ligzdojošā ērgļu pāra tēviņš Raimis, atstājot mātīti Mildu vienu ar trim izdētām olām. Olu sildīšanas laikā mātīte ligzdu pamest nedrīkst, lai tās nenosaltu, un tēviņš sniedz nepieciešamo atbalstu, aizstājot mātīti ligzdā un piegādājot barību. Ar katru dienu tiešraižu skatītāju vidū pieauga spriedze: laiks iet, bet Raimis ar zivi nerādās, un Milda turpina perēt – neēdusi.

Kamera pie ligzdas Durbē uzlikta 2015. gadā, kad cits ērgļu pāris to tikko sāka būvēt, tā ļaujot vērot reti redzēto būvniecības procesu. 2017. gadā ligzdu aizņēma ērgļu pāris, kuram vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. Nākamos trīs gadus abi veiksmīgi ligzdoja, katru gadu izaudzinot divus mazuļus un kļūstot par daudzu vērotāju iemīļotu ģimeni. Šogad šī pāra stāstam pienāca beigas, tomēr stāsts par ligzdu turpinās.

Ērgļu tēviņa Raimja pazušana bija tikai sākums notikumu virknei, kas dinamikā pārspēja dažu labu ziepju operu. Mildas ilgstošā badošanās, sildot olas, raisīja skatītājos vēlmi putnu "glābt", un Latvijas Dabas fonda telefons un e-pasts šajās dienās bija karsts – cilvēki gribēja sūtīt uz ligzdu dronu ar barību un pieprasīja, lai ornitologi taču kaut ko dara lietas labā. Jūras ērgļi gan bez barības var iztikt pat līdz divām nedēļām, un ornitologi norādīja: jāgaida, kad olu sildīšanas instinktu uzvarēs izdzīvošanas instinkts.

Tā arī notika, un Milda pēc septiņām bada dienām devās barības meklējumos, atstājot olas neapsegtas gandrīz uz sešām stundām, tā radot bažas par tālāku to dzīvotspēju. Paralēli par ligzdu sāka interesēties sveši jūras ērgļu tēviņi, kas acīmredzami satrauca Mildu. Mēs nezinām to, kas notika ārpus kadra, taču visdrīzāk arī Raimja pazušanas iemesls bija iekšsugas konflikts un cīņa par teritoriju, par ko arī turpmāk varēja nojaust pēc kameras pārraidītajām cīņas skaņām. Pie Mildas pastāvīgi sāka uzturēties kāds jauns tēviņš, ko skatītāji iesauca par Čipu un, elpu aizturējuši, gaidīja: vai varētu būt tā, ka jaunais tēviņš uzņemas Raimja pienākumus? Vai olas izšķilsies? Kas notiks tālāk? 

Nākamo notikumu pavērsienu ornitologi atzina par negaidītu, lai arī teorētiski iespējamu: jaunais tēviņš sāka piedalīties "ģimenes dzīvē" – apgrozīja olas un nolikās uz perēšanu, palaižot Mildu pēc barības. Arī olas pierādīja dzīvības spēka sīkstumu dabā, un 21. aprīlī, gandrīz mēnesi pēc Raimja pazušanas, izšķīlās pirmais cālis. Šajā brīdī par izšķirīgo faktoru, kas noteiks turpmāko notikumu attīstību, kļuva barības piegāde. Čips uzturējās ligzdā, sildīja cāli un izrādīja normālai jūras ērgļu tēviņa uzvedībai raksturīgas pazīmes, tomēr barības piegādes ziņā viņš nespēja nodrošināt vajadzīgo, jo cāļiem ir nepieciešams daudz enerģijas un bieža barošana. Pirms gada šādā pašā situācijā Raimis ligzdu bija nokrāvis ar zivīm, kas visdrīzāk nāca no apkaimē esošajiem zivju dīķiem, līdz ar to par barības trūkumu šajā apkaimē nevarētu sūdzēties. Ūdensputna kāja, zivs, viena vārna – šādas barības vienības uz ligzdu nogādāja Čips, arī pats mēģinot barot sīko cālēnu, tomēr viņa tēva instinkts nebija pietiekami spēcīgs, lai šī ligzdošana būtu sekmīga. 24. aprīlī izšķīlās otrs mazulis, taču barības piegāde vajadzīgajos apjomos tā arī nesākās. 26. aprīlī Milda atstāja ligzdu uz ilgāku laiku, mazuļi nosala, un, atgriezusies ligzdā, mātīte tos apēda, tā noslēdzot emocionāliem amerikāņu kalniņiem bagāto ligzdošanas sezonu.  

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda tiešraižu projekta vadītājs un ornitologs, uzsver: notikumus ligzdā, no dabas pētnieku viedokļa, nevarētu dēvēt ne par drāmu, ne par brīnumu. Tie ir dabas procesi, kuri tik detalizēti mums līdz šim nebija pazīstami, jo nebija notikuši tiešraides kameras tvērumā. Ērgļu pētnieki katru gadu veic jūras ērgļu ligzdu uzskaiti un monitoringu, un, piemēram, pērn produktīvas bija divas trešdaļas no visām ligzdām. Šī gada notikumi Durbē parāda vienu piemēru, kāpēc ligzdā, kuru aizņēmis pāris, neizaug jaunie putni. Jaunā tēviņa iesaistīšanās ģimenes dzīvē raksturojama kā mēģinājums aizņemt ligzdošanas teritoriju un mātīti situācijā, kad tēviņam nav pietiekama stimula palīdzēt pabeigt mātītes un sveša tēviņa sākto ligzdošanu. Savukārt Mildas rīcība, pametot un pēc tam apēdot bērnus, ir dabiski pragmatiska – kā ligzdošanā pieredzējusi mātīte viņa saprata, ka izaudzināt divus mazuļus šādos apstākļos nebūs iespējams, tāpēc viņas stratēģija bija parūpēties par sevi, lai būtu labā formā pirms nākamās ligzdošanas sezonas. Vai tajā mēs viņu redzēsim kopā ar Čipu? To neviens nevar prognozēt, taču jācer, ka šī ligzda arī turpmāk būs apdzīvota un jūras ērgļu stāsts Durbē turpināsies.

Daudzi skatītāji vaicā: kas notika ar Raimi? Tas ir vēl viens jautājums, uz kuru mums nekad nebūs skaidras atbildes. Tēviņš noteikti ir gājis bojā, taču vai tas bija starpsugu konflikts vai kāds cits negadījums, varam tikai spekulēt. Arī atrast tēviņa atliekas ir mazas izredzes, jo beigti dzīvnieki dabā ļoti ātri kļūst par barību citiem. 

Vai šis notikums – gandrīz notikusī jaunas ģimenes izveidošanās un olu "adoptēšana" ligzdošanas laikā – ir unikāls un dos jaunu informāciju ērgļu pētniekiem? Uz to ornitologi atbild: pilnīgi noteikti, turklāt tas arī parāda, cik daudz mēs vēl nezinām par dabas procesiem un cik daudz varam uzzināt, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām.

Jāsaka, notikumi Durbē arī parādīja, cik dažāda ir cilvēku attieksme un izpratne par dabas procesiem. Latvijas Dabas fondam tiešraides kameru sakarā bieži vien bijis jāuzsver: tiešraidēs tiek rādīti dabas procesi un ir iespējami arī nepatīkami skati. Uz ligzdām kā barība tiek nesti citu putnu un zvēru mazuļi, ērgļu cāļi mēdz būt agresīvi viens pret otru un vārgāko izstumt no ligzdas, bet mazajiem ērgļiem ir raksturīgs kainisms – stiprākais cālis noknābā vājāko. Kameru mērķis ir parādīt dabas procesus pilnībā, necenzējot un neiejaucoties, tāpēc par glābšanas operācijām var runāt retos izņēmuma gadījumos. Piemēram, pirms pāris gadiem no otras ar tiešsaistes kameru novērotās jūras ērgļu ligzdas izkrita jau paliels ērgļu jaunulis, kurš bija dzīvotspējīgs un gandrīz jau mācēja lidot – ornitologi devās to glābt, jo bija pārliecība, ka tas pēc aprūpes un pieskatīšanas varēs atgriezties dzīvot savvaļā. Cilvēkiem neiejaukšanās pieeju dažkārt ir grūti pieņemt, taču jāatceras: cilvēku pasaulē būtiska ir katra indivīda glābšana, bet dabā ir svarīgi saglabāt sugu un tās dzīvotni. Tāpēc svarīgāk par individuāla ērgļu mazuļa glābšanu ir saglabāt ligzdošanas teritoriju, jo iejaukšanās nepareizā laikā var apdraudēt tās pastāvēšanu. 

Putnu ligzdu vērošanai šogad pievērsušies ne tikai skatītāji, kuri jau vairākus gadus ir tiešraižu "pastāvīgie apmeklētāji", bet arī daudzi jauni vērotāji. Tāpēc skatītāju interese saistās ne tikai ar ligzdā notiekošo, bet rodas arī šādi jautājumi: kā šīs tiešraides tiek nodrošinātas tehniski? Vai tās netraucē putniem? Neiejaukšanās un netraucēšanas princips tiek ievērots, arī uzstādot kameru sistēmas – tas tiek darīts pirms ligzdošanas, un pie jūras ērgļu ligzdas ornitologi kāpj galvenokārt naktī, jo šie putni ir īpaši tramīgi. Vienas tiešraižu sistēmas izmaksas ir no trim līdz 10 tūkstošiem eiro, kas ietver iekārtas enerģijas ražošanai un datu ieguvei un pārraidei, kā arī uzstādīšanu un uzturēšanu. Gandrīz viss finansējums tiešraižu tehnikai nāk no atbalstītāju – privātpersonu vai uzņēmumu – ziedojumiem, atsevišķas tiešraides tiek nodrošinātas projektu ietvaros. Savukārt uzstādīšanu un uzturēšanu veic Latvijas Dabas fonda eksperti un brīvprātīgie palīgi, par to nesaņemot atlīdzību (izņēmums ir atsevišķi projekti, kuru ietvaros ir paredzēts īpašs finansējums, kā arī sistēmu konfigurēšana, ko veic augsti kvalificēts speciālists ārpakalpojuma veidā). Katras kameras sistēmas uzstādīšana prasa no vienas dienas līdz vienai nedēļai – lielākoties tās atrodas diezgan noslēgtās vietās, dažviet smagais aprīkojums ir jānes pa mežu vairākus kilometrus. Rezultātā – šis ir ar sabiedrības atbalstu veidots projekts, kurš pieejams visai pasaulei. 

 

Top komentāri

Itamars Toledano
VĒROŠANA ir nekam nederīgs ŠOVS. Ja kāds to darītu. lai PALĪDZĒTU, tas savu dvēseli pestītu. Simtiem un tūkstošiem vēroja ebreju iznīcināšanu (un daudzi pat tīksminājās), bet Žanis Lipke ir VIENS. VARONIS, kas savu dzīvi velti nedzīvoja!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Gaismai pretī(1)

Beidzot. Beidzot tie Jāņi, tās Līgas, tie svētki pienākuši! Nedēļu pirms saulgriežiem jau pavisam droši var dzīvot to noskaņās, ne par ko citu īpaši nedomāt, un šī gada daudzās brīvdienas svētku ne...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata