Taču notikumi attīstījās pēc scenārija, ko pirms gada spēja iedomāties tikai retais: Janukoviča novēršanās no ES, Maidana protesti un to vardarbīgā apspiešana, Janukoviča bēgšana uz Krieviju, Krimas aneksija un Maskavas uzkurinātais konflikts Ukrainas austrumos. Tādēļ šogad JES forums, ko apmeklēja arī Sestdiena, aizritēja pavisam citā gaisotnē. Pirmkārt, saprotamu iemeslu dēļ tas vairs nenotika Krimā, bet gan Kijevā. Otrkārt, optimisma vietā nākusi neskaidrība un bažas par Ukrainas nākotni, jo nāksies ļoti piepūlēties, lai atrisinātu politisko, ekonomisko un militāro krīzi.
Pavisam citiem vārdiem tagad runāja arī Jaceņuks, kurš pēc Janukoviča režīma krišanas kļuva par Ukrainas premjeru. Jaceņuks secina, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins dara visu iespējamo, lai liktu šķēršļus Ukrainas ceļā uz Eiropas Savienību, jo viņa mērķis ir atjaunot Padomju Savienību, kas bez Ukrainas nebūtu iespējama. Pēc Jaceņuka domām, tieši tādēļ Putinam nepietiks ar separātisma uzkurināšanu Doņeckas un Luhanskas apgabalā, Kremlis vēlas pakļaut savai kontrolei visu Ukrainu. Putina izteikumi, ka vajadzības gadījumā Krievijas karaspēks jau pēc divām nedēļām būtu Kijevā, tikai apstiprināja ukraiņu aizdomas.
Kremlis apzināti destabilizē stāvokli Ukrainā, lai apgrūtinātu ukraiņu tuvināšanos Rietumiem. Skaidrs, ka ne Eiropas Savienība, ne NATO negribētu redzēt savās rindās bruņotā konfliktā iesaistītu valsti ar neskaidrām robežām un izpostītu ekonomiku. Tādēļ patiesais Maskavas mērķis varētu būt nevis Ukrainas okupācija, bet gan šīs valsts pārvēršana "iesaldētā konflikta" zonā, līdzīgi kā tas ir Piedņestrā vai Kalnu Karabahā. Ukrainas politiķi un diplomāti spriež, ka Putins rīkojies kā atraidīts līgavainis: ja reiz Ukraina atteikusies būt kopā ar viņu, tad vismaz jāpacenšas, lai netiek nevienam citam.
Ukrainas prezidents Porošenko uzsver, ka šādā situācijā ukraiņiem jāliek uzsvars uz savas valsts sakārtošanu, lai pierādītu, ka Ukrainu nevarēs tik viegli salauzt. Vienlaikus ukraiņi apņēmušies stiprināt savu armiju, kas varētu atturēt Krieviju no turpmākām avantūrām Ukrainas teritorijā. Daži pat uzskata, ka Ukraina varētu atjaunot savu atomieroču arsenālu, no kā ukraiņi atteicās pēc PSRS sabrukuma. Toreiz atomieročus Ukraina atdeva Krievijai, pretī saņemot drošības garantijas, kas nostiprinātas 1994.gada Budapeštas memorandā. Tā kā šis dokuments izrādījies pilnīgi bezvērtīgs, vairākas ietekmīgas Ukrainas amatpersonas paudušas viedokli, ka atomieroču arsenāla atjaunošana būtu vienīgais veids, kā apturēt Krieviju. Protams, uz Maskavas reakciju nebija ilgi jāgaida. "Par pērtiķi ar granātu esmu dzirdējis. Taču pirmoreiz dzirdu par pērtiķi, kas sapņo par atomgranātu," pavēstīja Krievijas premjera vietnieks Dmitrijs Rogozins. Drošības analītiķi atzīst, ka atomieroču nonākšana Ukrainas rīcībā ir maz ticams scenārijs. Tas prasītu daudz laika un līdzekļu, ko Ukraina nevar atļauties.
Ukraina ir nonākusi ļoti smagā stāvoklī, jo līdz ar politiskiem un militāriem konfliktiem saasinājušās arī ekonomikas problēmas. Austrumeiropā labi pazīstamais ekonomists Anderss Oslunds brīdina, ka Ukrainas ekonomika atrodas "pirmsbankrota" stāvoklī. Iekšzemes kopprodukts šogad varētu samazināties par līdz pat 10%, kas skaidrojams gan ar Krimas zaudēšanu, gan ar smago stāvokli Ukrainas austrumos, kur koncentrēta liela daļa rūpniecības. Ukrainas amatpersonas atzīst, ka nākas darboties kara ekonomikas apstākļos un veltīt lielus līdzekļus valsts aizsardzībai.
Ukrainas ekonomika ir bēdīgi slavena ar plaši izplatīto korupciju, neefektivitāti un nevienlīdzīgo ienākumu sadali. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atgādina, ka 90.gadu sākumā Vācijas ekonomisti veikuši aprēķinus par toreizējo PSRS republiku perspektīvām pēc iespējamās neatkarības. No viņu aprēķiniem izrietēja, ka tieši Ukrainai ir vislabākās iespējas attīstīt savu ekonomiku, tālāk sekoja Baltijas valstis un Krievija. Taču milzīgais potenciāls tika izniekots, un tagad Ukraina ievērojami atpaliek pat no trūcīgāko ES dalībvalstu līmeņa. Piemēram, vidējā alga Ukrainā ir ap 3500 grivnu (nedaudz virs 200 eiro) mēnesī, bet Latvijas iedzīvotāji vidēji pelna ap 770 eiro mēnesī (pirms nodokļiem). Ukrainas prezidents Porošenko atzīst, ka visaptverošā korupcija bijusi kā vēzis, kas paralizējis valsts ekonomiku. Viņš sola ķerties pie reformām, lai uzlabotu valsts pārvaldes darbu un mazinātu korupciju.
* Jaltas Eiropas stratēģija — publiskās diplomātijas forums, ko izveidojis Ukrainas bagātnieks Viktors Pinčuks. Tajā iesaistījušies ietekmīgi politiķi, uzņēmēji un diplomāti no Ukrainas un citām valstīm. Foruma sanāksmes kopš 2004.gada notikušas Krimā, bet šogad to nācās aizvadīt Kijevā
Visu rakstu par stāvokli Ukrainā lasiet žurnāla Sestdiena 19.septembra numurā!