Vairāk spēlē "lielie puikas"

Paradoksāli, bet tieši šis subkultūras šķietami lielākais bieds internets arī krietni pasteidzinājis tās attīstību. No apbružātās Monopola kastes zem kafijas galdiņa tā ir izaugusi par veselu industriju ar saviem likumiem, kulta autoriem un produktu kritiķiem, kuras atbalsis jūtamas arī Latvijā. Līdzīgi kā pirmais iespaids par cilvēku rodas no ārējā tēla - vienalga, tīriem apaviem, matu griezuma vai patīkamas sejas formas -, arī spēle sākotnēji uzrunā tieši ar savu tēmu. Nereti tēmas top arī kā reakcija uz pasaulē notiekošajiem procesiem, piemēram, Haiti zemestrīci, ASV vēlēšanām, karadarbības zonām, PSRS sabrukšanu un pat putnu gripu, kā arī iespaidojoties no svaigākajām vampīru vai gredzenu pavēlnieku sāgām kino un literatūrā. Hobija cienītāji īpaši uzsver mehānikas nozīmi, ko varētu uzskatīt par spēles dvēseli. Tas ir principu kopumus, kas raksturo, kā notiek informācijas apmaiņa starp spēlētājiem. "Piemēram, Monopols stratēģiskā ziņā ir diezgan prasts, tajā spēlētājs relatīvi maz ko var kontrolēt - vienam tas izvēršas par pazemojumu, otram, būsim godīgi, nepelnīta triumfa izjušanu, bet savā ziņā tas vienkārši ir sarežģīts Cirks," visai nicīgi par pasaules populārākās galda spēles mehānikas sabalansētību izsakās spēļu mīļotājs Pāvils Jurjāns. Protams, ne visi ir gatavi stundām ilgi mežģīt smadzenes, iedziļinoties samudžinātajos noteikumos un tiecoties izprast sarežģītas stratēģiskās spēles, no kurām var gūt baudu, tikai ieguldot krietnu devu pacietības. "Lai gan tas ir daudz prasīts modernā laikmetā," nosaka Pāvils. Taču pastāv arī pietiekami daudz ātri uztveramu spēļu, kuru mērķis drīzāk ir kopīgs jandāliņš, nekā ilgstoša un saspringta intelektuāla darbība. Baltijā nepārspēta šī žanra spēle esot Sabotieris, kas gan liek arī nedaudz aizdomāties, jo tās sižets ir balstīts uz blēdīšanos un pastāvīgiem centieniem ieriebt pretiniekam. "Latvieši uz šādām spēlēm ir kā traki," komentē prāta spēļu veikala Ludo menedžeris Jānis Grunte. Līdz ar ieceļotājiem Sabotieri un latviskoto Scrabble popularitātes vilni šobrīd piedzīvo arī kādai mazai franču pilsētiņai veltītā spēle Carcassone (Karkasone), kas atrodas kaut kur pa vidu starp spēļu pasaules augsto mākslu un vieglo žanru.Lai gan pēdējā laikā arvien lielāku aktivitāti izrādot arī meitenes, galveno auditorijas daļu galda spēļu turnīros un citās tematiskās sanākšanās tomēr veidojot džeki. "Meitenēm laikam ir nopietnākas lietas, ko risināt," Jānis piebilst, vaļsirdīgi atzīstot, ka lielākā daļa puišu nekad nepieaug un mainās tikai viņu rotaļlietas. Taču, izdarot paviršus novērojumus, šķiet, ka kopīgā ir vairāk, nekā paši galda spēlētāji apjauš, piemēram, lielākā daļa ir gan precējušies, gan arī sev vairāk vai mazāk pa prātam sakārtojuši profesionālo dzīvi un pa pasauli apkārt tāpat vien nemētājas. Šī vaļasprieka cienītāji uztver dzīvi racionāli un uzskata, ka realitātē, tāpat kā labā mehānikas spēlē, izdarot pārdomātus un loģiski izsvērtus soļus, var likumsakarīgi sasniegt vēlamo mērķi. Vairāk par galda spēlēm un to industriju lasi žurnāla Sestdiena 23.augusta numurā!