Iespējams, tieši notikumi Ukrainā pērn pasteidzināja 815 Latvijas pilsoņus beidzot pieņemt lēmumu, par ko daudzi no viņiem bija prātojuši jau sen. Tas bija lēmums par iestāšanos Zemessardzē. Aizvadītajā gadā brīvprātīgajai militārajai organizācijai piepulcējās divreiz lielāks cilvēku skaits nekā gadu iepriekš. Tik liela interese par Zemessardzi nav piedzīvota sen. Turklāt nākamo trīs gadu laikā zemessargu pulku plānots audzēt par vēl diviem tūkstošiem. Sestdiena pēta, ko īsti nozīmē dienests Zemessardzē un kāda būtu tās funkcija valsts apdraudējuma gadījumā.
Zemessardzē brīvprātīgi, paralēli savai "civilajai dzīvei" šobrīd dien nedaudz vairāk par astoņiem tūkstošiem cilvēku. "Mums ir pārstāvētas visas profesionālās sfēras, sākot no zemniekiem un beidzot ar zinātņu maģistriem," stāsta Zemessardzes komandieris ģenerālis Leonīds Kalniņš. Piemēram, nupat notikušajās pretgaisa aizsardzības mācībās kā zemessargs sevi ļoti labi parādījis kādas labi zināmas firmas advokāts un dizainers.
"Varbūt tas izklausīsies pēc patosa, bet visiem Latvijas pilsoņiem, kas iestājas Zemessardzē, galvenā motivācija ir aizsargāt valsti. Citas motivācijas nav. Piemēram, advokātam mēs nekādā veidā finansiāli nevaram atlīdzināt darba dienas, kad viņš ir atrauts no darba," norāda Kalniņš. Pirmajā gadā iestājoties Zemessardzē, ir jāiziet pamatapmācība, kas aizņem vismaz divdesmit dienas. Pārsvarā šīs apmācības notiek nedēļas nogalēs. Savukārt sagatavot līdz speciālista līmenim, lai zemessargs varētu kļūt, piemēram, par prettanku ieroču lietotāju, snaiperi vai sakarnieku, ir iespējams trīs gadu laikā.
Lielākoties zemessargu rindās šodien var redzēt cilvēkus vecumā no 18 līdz 35 gadiem. "Zemessardzes sākumā deviņdesmitajos gados bija 40 un 50 gadu veci bārdaiņi, bet tagad tā nav. Viņi nes patriotisma kodolu, taču šis sastāvs vairs nav dominējošais," stāsta Zemessardzes komandieris. Tāpat Latvijas Zemessardzē tiek piesaistīti cilvēki, kas ir devušies strādāt uz ārzemēm, bet vismaz reizi gadā atgriežas un piedalās apmācībās. "Viņi ir izgājuši pamatapmācību, un mēs ar viņiem rēķināmies. Tas nozīmē, ka viņi nav zaudējuši saikni ar Latviju. Piemēram, viena meitene mums uz vingrinājumiem brauc no Somijas," stāsta komandieris Kalniņš. Kopumā Zemessardzes sastāvā ir aptuveni 15–18% sieviešu, par kurām komandieris izsakās atzinīgi. "Viņas ir ļoti aktīvas un vienībā dod vīriešu kārtas pārstāvjiem impulsu — ja jau sieviete to var izdarīt, tad tas nozīmē, ka jums arī tas jāmāk."
Kad zemessargs ir devis zvērestu, viņš slēdz līgumu par dienestu Zemessardzē uz pieciem gadiem. Tā kā dienests ir brīvprātīgs, līguma pārtraukšanas iespējas esot elastīgas. Taču ne tik elastīgas, lai nākamajā dienā pēc karastāvokļa izsludināšanas zemessargs to varētu lauzt, jo par šādu vēlmi ir jābrīdina 30 dienas iepriekš.
Tieši Zemessardze veido lielāko daļu no mūsu bruņoto spēku sastāva, taču sabiedrībā nav īstas skaidrības, kādas ir šīs militārās organizācijas funkcijas. Vieni uzskata, ka zemessargi tikai meklē apmaldījušos sēņotājus, taču citiem šķiet, ka viņi neatšķiras no profesionālā dienesta kareivjiem. Komandieris Kalniņš atzīst — taisnība ir abiem. "Krīzes situācijā zemessargiem būtu absolūti militāri uzdevumi aizsargāt valsti. Tas nozīmē, ka viņi ar ieročiem rokās izpildītu uzdevumus kā pilnīgi reālas kaujas vienības. Zemessardze jau no pašiem pirmsākumiem nav bijusi nekāda rezerve citiem regulārajiem spēkiem. Zemessargs ir karavīrs, kurš ir brīvprātīgi iesaistījies militārā struktūrā un brīvprātīgi ziedo savu laiku apmācībai," skaidro komandieris. Tāpat Zemessardzes uzdevumos ietilpst arī palīdzība likumpārkāpumu novēršanā, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā. Kā piemēru komandieris Kalniņš min kārtības nodrošināšanu Aglonas svētku laikā. Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) kā būtisku zemessargu funkciju uzsver to, kas tieši nav atrunāta nevienos normatīvajos aktos. Proti, arī izkāpjot no kamuflāžas formastērpa, īpaši apmācītie cilvēki visu apkārt notiekošo turpina tvert ar vērīgu aci. "Domās zemessargs vienmēr paliek zemessargs un uz lietām raugās citādi nekā parastais iedzīvotājs. Viņš vienmēr novērtē situāciju — vēro, vai nenotiek kaut kas aizdomīgs sabiedrībā un masu pasākumos, novērtē, vai pēkšņi nav aizdomas par kādiem "zaļajiem vīriņiem"," stāsta ministrs.
Visu rakstu par Zemessardzi lasiet 6. februāra žurnālā Sestdiena!