Viņas vietā aši atrasta cita dancotāja — apķērīga un cītīga, taču bez dejošanas pieredzes. Šis ir viņas pirmais mēģinājums. Nespēdama izvirpuļot līdzi pieredzējušajiem dejotājiem, meitene pazūd aizkulisēs un izplūst asarās. Taču kolektīva vadītāju Sņežanu Veikšāni notiekošais neizsit no sliedēm.
Ja jaunā, apņēmības pilnā sieviete bez horeogrāfes izglītības pāris gadu laikā ir panākusi, ka Zilupes skolēni pēc sazin cik ilgas pauzes atkal piedalīsies dziesmu un deju svētkos, tad mājās palikušas kurpes un aizkulišu asaras ir tīrais nieks.
Jauniešu mēģinājumu atnākusi vērot arī Zilupes tautas nama direktore Inese Pertaja. Viņai jāsaka galvenais paldies, ka Zilupē atkal danco tautas dejas. Pirms pāris gadiem, kad tagadējā tautas deju kolektīva vadītāja Sņežana, pabeigusi studijas Rīgā, atgriezās Zilupē, tieši Inese viņai piedāvāja vadīt dejošanas nodarbības. Sņežanas atgriešanās dzimtajā pusē sakrita ar laiku, kad ilggadējā tautas nama horeogrāfe pārcēlās uz Rēzekni. Profesionāli horeogrāfiju Sņežana nav mācījusies, taču jau no bērnības viņa ir dejojusi dažādos kolektīvos. Tautas nama direktore to ļoti labi zināja, jo pazīst viņu jau no bērna kājas — jaunā sieviete ir Ineses meitas klasesbiedrene.
Izaicinājumam Sņežana piekrita bez pārlieku garām pārdomām, jo dejošana ir jaunietes kaislība, pēc kuras Rīgas studiju laikā viņa bija paguvusi pamatīgi noilgoties: "Rīgā vispār nedejoju. Tur gandrīz nekam nebija laika. Gāju tikai uz jogu." Turklāt Zilupē nav daudz iespēju, kā sevi nodarbināt, jo īpaši atbilstoši Snežanas izglītībai. Viņa ir studējusi datora dizainu Baltijas Starptautiskajā akadēmija. Daļēji viņa gan ir atradusi iespēju izmantot savu izglītību, arī dzīvojot Zilupē, — paralēli deju nodarbību vadīšanai Sņežana attālināti strādā par datora dizaineri kādā Rīgas firmā.
Sņežana labprāt dzīvotu lielākā pilsētā, taču pret to iebilst vīrs. Viņš arī ir galvenais iemesls, kādēļ jaunā sieviete pēc studijām Rīgā atgriezās dzimtajā puse: "Šeit tiešām nav daudz iespēju. Jauniešiem gribas aiziet kaut vai uz kino, restorānu, bet te nekā tāda nav. Taču mans vīrs nepiekrīt pārcelties nekur citur, kategoriski. Tā nu es sekoju viņam. Ja man nebūtu šo attiecību, tad, kas zina, iespējams, būtu palikusi Rīgā."
Sākumā, kad Sņežana Zilupes tautas namā uzņēmās vadīt deju nodarbības, neviens tautas deju kolektīvs tur vēl nepastāvēja. Tautas dejas Zilupē atsāka dancot gluži nejauši — neilgi pēc Sņežanas parādīšanās tautas namā, pateicoties kādam projektam, no Rīga atnāca sūtījums ar jauniem tautastērpiem. "Tas bija ļoti neplānoti. Es ieraudzīju tos tērpus un uzreiz iemīlējos. Tāds skaistums! Aprunājos ar meitenēm. Viņas uzreiz bija ar mieru dejot. Atlika tikai atrast puišus. Tā viss sākās."
Visu rakstu par Zilupes skolēnu tautas deju kolektīvu lasiet žurnāla Sestdiena 19. jūnija numurā!