Pie kāda no riska kapitāla fondiem ir vērts vērsties divos gadījumos. Viens, ja ir laba ideja, bet bankai tā šķiet pārāk riskanta. Otrs, ja ir laba ideja un arī bankai šķiet, ka tā ir laba ideja, bet banka gribētu redzēt lielāku paša ieguldījumu projektā. Riska kapitāla fondi meklē projektus, kuros ir ļoti lielas attīstības iespējas. Neskatās uz projektiem, kuri ir ļoti vienkārši, bāzēti uz dabisku izaugsmi. Drošāk, ja tie ir saistīti ar eksporta iespējām, jo vietējā tirgus izmērs ierobežo sprādzienveidīgas izaugsmes iespēju.
Cik liels kopējs naudas apjoms ekonomikā ir pieejams caur riska kapitāla fondiem?
Pēdējos desmit gados asociācijas aktīvākie biedri BaltCap, Imprimatur Capital, Zaļās gaismas investīcijas un Ekoinvestors ir investējuši 51 miljonu eiro 30 uzņēmumos. Savukārt šobrīd riska kapitāla fondi izskata 32 darījumus, kuru kopējā summa ir 82,2 miljoni eiro. Tomēr, ja salīdzina ar attīstītākām valstīm, uzņēmumu, kuros ir investējuši riska kapitāla fondi, īpatsvars Latvijas ekonomikā ir ārkārtīgi zems un veido 0,03% no IKP. Eiropā riska kapitāli veido 0,3% no IKP, bet ASV, kas ir riska kapitāla fondu dzimtene, to darbība rada 2% no IKP.
Kas ir galvenie šķēršļi riska kapitāla aktīvākai ienākšanai Latvijā?
Vienkārši mēs esam ļoti jauni. Ja Riska kapitāla asociācijas dibināšanu uzskatām par šīs nozares dzimšanas dienu, tad tie ir tikai deviņi gadi. Viens klasisks riska kapitāla fonda investīcijas cikls ir garāks nekā visas industrijas vēsture Latvijā. Mūs kavē arī tā nedrošība, kas ir saistīta ar to, ka uzņēmējiem nav izpratnes, kas ir riska kapitāls. Viņi nezina, ko no tā sagaidīt, un baidās. Tomēr pētījums parāda, ka vismazāk informēti par riska kapitāla būtību ir politiķi. Valsts atbalsts būtu lielāks, ja to saprastu ne tikai uzņēmēji, bet arī politiķi. Latvijas pensiju fondu pārvaldniekiem vajadzētu drīkstēt ieguldīt lielāku procentu šāda veida fondos. Pašlaik pensiju fondu nauda tiek ieguldīta dažādos ārvalstu vērtspapīros, un faktiski sanāk, ka Latvija, kas jau tā ir nabadzīga, pati savu naudu, to pašu mūsu uzkrāto mazumiņu, dod citiem un investē ASV, varbūt Skandināvijas ekonomikā. Daudz lielāku naudu, kāda ir Latvijas riska kapitāla fondu rīcībā, Latvijas pensiju fondi ir investējuši ārvalstīs. Mūsu ekonomikai šie vairāki simti miljonu latu būtu liela nauda, bet viņiem neko nenozīmē, un tas ir absurds, ka tie aizplūst no Latvijas brīdī, kad mums pašiem visvairāk vajag attīstīt savu ekonomiku.
Kas ir tas, ko mūsu politiķi neizprot par riska kapitāla būtību?
Riska kapitāls nav gluži precīzs tulkojums. Jo angliski tas skan «venture kapitāls», kas drīzāk ir «iespēju kapitāls». Riska komponente uzsvarā rada nepareizu priekšstatu par naudas ieguldīšanu, pārgalvīgi riskējot. Tas ir nepareizi, jo investīciju risks tiek rūpīgi izsvērts.
Kam šis risks ir lielāks - riska kapitālistam vai uzņēmējam, kas saistās ar riska kapitāla fondu?
Uzņēmējam, es uzskatu, te nav nekāda riska. Viņam ir lieli plusi - tiek sakārtota uzņēmuma pārvaldība, bizness iegūst jaunu kompetenci, izeju uz ārvalstīm, kas tam agrāk nav bijusi pieejama, papildu kapitālu. Riska kapitāla fondi ir ļoti strukturēti, strādā pēc likuma un vienmēr maksā visus nodokļus. Šie fondi kā likums neņem vairākuma akcijas, līdz nav bažu, ka investors varētu pārņemt uzņēmumu.
Kas tad ir riska kapitāla nauda Latvijā?
Šobrīd Latvijā tā pārsvarā ir dažādu Eiropas Savienības atbalsta programmu nauda. Tomēr līdz šim bija, manuprāt, ļoti prātīgi nosacījumi, ka blakus Eiropas Savienības finansējumam šajos fondos bija jāliek arī privātā nauda. Un šī privātā nauda bija gan Latvijas pensiju fondu nauda, gan privātie līdzekļi.
Tomēr pašlaik notiekošajā Latvijas Garantiju aģentūras konkursā par trešās paaudzes riska kapitālu fondu izveidi Latvijā ir ieviests princips, kas nepieļauj privātas līdzinvestīcijas, kāpēc tā?
Jā, šī ir viena no tādām lietām, kas izraisa jautājumu, kāpēc tā. Jo arī šoreiz tirgus dalībnieki bija gatavi investēt arī savu privāto naudu. Tas nozīmē, ka šis jaunais fonds varēja būt ievērojami lielāks. Mēs varam izteikt prognozes, kam šāda konkursa kārtība nāk par labu - ieguvums ir laiks, jo fonds var ātrāk uzsākt darbību un tas nāk par labu jaunu komandu ienākšanai riska kapitāla jomā. Īpaši, ja redzam, ka ir mainītas pieredzes prasības, iztrūkst pārvaldītāju pašu riska daļas, arī 3% pārvaldīšanas komisija ir dāsnāka nekā iepriekš. Bet tas dod iespēju ienākt jauniem riska kapitālistiem, mācīties un augt.
Ko nozīmē iespēja mācīties un augt, ja runa ir par desmitiem miljonu eiro lielu fondu pārvaldīšanu?
Tas ir tas, kas mani personīgi mulsina. Jo es teiktu, ja ir fonds, kurā pārvaldītājs ir ieguldījis arī privātos līdzekļus, tas uzņemas daudz lielāku atbildību. Man liktos pareizak atbalstīt jau esošās komandas, lai nezaudētu to iegūtās zināšanas un pieredzi. Es neuzskatu, ka patrenēties par valsts piešķirtu naudu ir tas, ko mēs šobrīd varam atļauties. Bet to, kas būs pieteikušies šajā konkursā, mēs redzēsim jau drīz. Tas tiešām būs interesanti, vai būs atradies kāds riska kapitālists, kurš kvalificējas prasībām, bet kuru nezina Riska kapitāla asociācija. Vienlaikus nav noliedzams, ka lielāka konkurence palīdz.
Vai riska kapitāla fondu varētu interesēt projekts, kura apgrozījums ir pavisam neliels, teiksim, 100 tūkstoši gadā?
Ja tie ir 100 tūkstoši Latvijā, tie var būt desmiti miljonu ārpus Latvijas. Ir sēklas fondi, kas finansē projektus pat idejas stadijā, kad vēl pat nav nodibināts uzņēmums, ja tās ir uz tehnoloģijām balstītas idejas. Ir fondi, kas tālāk finansē pavisam jaunu un zaļu uzņēmumu izaugsmi. Tikai no maza, zaļa stādiņa izaug pēc tam liels koks - citādi nevar.