Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Adenovīrusi dominē pirms gripas sezonas un izsit no ikdienas ritma

Pat tad, kad kāds sirsnīgi nošķaudās, neviens vīruss netop redzams. Bet ap katru cilvēku, uz katra priekšmeta, ik telpā to ir tūkstošiem. Dažu brīdi virsroku ņem rotavīrusi, citu brīdi enterovīrusi, ronovīrusi, koronavīrusi, drīz būs klāt arī gripu izraisoši vīrusi. Nosalšana, slapjas kājas - tie ir apstākļi, kas rudenī pazemina imunitāti.

Gripas priekšvēstnesis

Vieni neveselumu nosauc par vienkāršu saaukstēšanos, bet var to dēvēt arī par faringokonjunktivālo drudzi. «Ja, piemēram, rotavīrusu ietekmē slimība sākas ar sliktu dūšu, caureju, dehidratizāciju, bet gripai raksturīga ir augsta temperatūra, kaulu laušana, tad adenovīrusu izraisītas saslimšanas pazīmes ir iesnas, kakla sāpes, to izraisīta krekšķināšana, konjunktivīts,» stāsta klīnikas Premium Medical ģimenes ārste Aija Šnikvalde. Visraksturīgākā pazīme, kad saslimšanā vainojams adenovīruss, ir sajūta, ka grauž acis, tās sāp, var asarot un pat pūžņot. Šim vīrusam ir mērena intoksikācija un ķermeņa temperatūra var pat arī nebūt vai mazliet būt paaugstināta (zem +38). Atsevišķos gadījumos, ja adenovīrusam pievienojusies bakteriālā infekcija, var būt arī augstāka temperatūra. Bet tas notiek jau tad, ja slimība netiek laikus ārstēta sākuma stadijā vai arī imunitāte nespēj cīnīties ar adenovīrusu un tas iekļūst jau dziļāk, skar elpceļus, balseni, trahejas un bronhu gļotādu. Tad slimības gaita kļūst komplicētāka un turpinās ar klepu, balssaišu iekaisumu.

Inkubācijas periods ir no četrām līdz septiņām dienām. Adenovīrusiem nokļūstot dziļāk, palielinās limfmezgli. Zemžokļa rajonā ir sajūta, ka kakls pietūcis un sāp. Iesnas var būt tekošas vai arī deguns mēdz būt aizlikts un elpošana - apgrūtinoša. Var arī parādīties izsitumi uz ādas. Var būt arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi - slikta dūša, vemšana, arī caureja.

Adenovīrusi izplatās gaisā pilienu ceļā un to vislielākajā koncentrācijā ir tur, kur daudz cilvēku. Jo īpaši adenovīrusi vairojas telpās, kas netiek vēdinātas, bet tajās ir gaisa kondicionieri. Tas var būt gan skolās, gan bērnudārzos, birojos. Vīrusi virmo veikalos, sabiedriskajā transportā. Atliek kādam nošķaudīties, un tie izplatās vairāk nekā trīs metru attālumā un paliek arī uz virsmām telpā. Daudzu biroja darbinieku un skolēnu darba instruments - datora klaviatūra ir īsts vīrusu perēklis. Vienu brīdi sērfo internetā, bet otrā mirklī dziļdomīgi pakasi degunu, paberzē acis, un vīruss, ja ticis sev tīkamā vidē - uz gļotādas, sāk nostiprināties.

Imunitātes spēks

Ja imunitāte ir stipra, tad vīruss nemaz tik ļoti ikdienu netraucē un pieaugušais šķaudīdams un puņķodamies, krekšķinādams un asarainām acīm var arī tāds pusslims iet uz darbu. «Bet - vai to vajag darīt? Sasirgušais ir potenciāls vīrusu pārnēsātājs, un, ja vien būtu palicis dažas dienas mājās, viņš nebūtu aplipinājis citus kolēģus,» situāciju raksturo ārste Aija Šnikvalde.

Viena konkrēta medikamenta vai vakcīnas pret šo vīrusu nav, jo galvenā cīņa notiek ar simptomiem - tiek ārstētas iesnas, kakls, acis. Tie ir intranazālie un acu pilieni, kakla skalošana. Svarīgi šajā laikā daudz dzert šķidrumu, lai nebūtu dehidratizācijas pazīmju.

Bet, lai nebūtu jācīnās ar vīrusa izraisītām komplikācijām, saslimšanas sākumā vajadzētu palikt mājās un mierīgi pievērsties veselības uzlabošanai - skalot kaklu, pilināt degunā ārstējošus pilienus. Maziem bērniem desmit dienas vajadzētu pavadīt mājās, lai neaplipinātu ar slimību citus un arī paši bez sarežģījumiem tiktu vaļā no vīrusa. Pieaugušajiem pašsajūtas uzlabošanai pietiek ar dažām dienām.

Taču, ja acis no rītiem nevar atvērt, jo tās ir aizlipušas ar izdalījumiem, tad gan jāiet pie ārsta, jo vīrusa izraisītām problēmām var pievienoties bakteriālā infekcija un jāmaina terapijas metodes.

«Ambulatorā praksē īpašu diagnostiku neveic, jo asins ainā nekādu būtisku izmaiņu nebūs. Šajā saslimšanā galvenais ir pašsajūtas izmaiņas,» uzsver ārste Šnikvalde un iesaka vairāk gulēt un mazāk uztraukties par ikdienas lietām.

Vīruss darbojas līdz divām nedēļām, taču var paātrināt tā bojāeju. Vīrusu nokauj ultravioletie stari un hloru saturoši dezinfekcijas līdzekļi, tādēļ svarīgi ir ne tikai sevi ārstēt, bet vīrusu aktivitātes laikā arī vēdināt un uzkopt telpas.

Tuvojoties drēgnajam rudens laikam, svarīgi ir ievērot profilaktiskos pasākumus, kā arī regulāras veselības pārbaudes, kas palīdz ne tikai saglabāt organisma imunitāti, bet arī periodiski pārliecināties par visa organisma veselības stāvokli, savlaicīgi atklāt nopietnākas saslimšanas. Piemēram, regulārās veselības pārbaudes piedāvā arī dažādās veselības aprūpes iestādēs, piemēram, Aijas Šnikvaldes darbavietā. Tie ir individuāli izmeklējumi atbilstoši cilvēka vecumam un dzīvesveidam, lai savlaicīgi un precīzi noteiktu pastāvošos veselības riskus, ne tikai saaukstēšanās slimības. Vieglāk ārstēt ir sākumstadijā nekā jau ielaistu slimību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Lai uzturētu imunitāti

Pēc skaistās vasaras, laikam kļūstot vēsākam, imunitāte vairumam cilvēku tomēr ir laba. Saule, svaigs gaiss, vietējie dārzeņi, augļi, ogas - tas viss stiprina veselību. Protams, katram jānovērtē sava individuālā imunitāte, jo viens ir izturīgāks, cits - mazāk izturīgs. Lai uzturētu stipru imunitāti, noder vairāki padomi.
Ievērot higiēnu. Nemazgātas rokas ir vīrusu un baciļu perēklis. Obligāti rokas jāmazgā arī pēc braukšanas sabiedriskajā transportā, jo tur, satiekoties cilvēkiem, vīrusu koncentrācija ir ļoti liela.
Vislabāk norūda sporta aktivitātes. Jo īpaši, ja tās notiek svaigā gaisā.
Organismā aizsargmūri pret vīrusiem būvē pilnvērtīgs uzturs, kas ir vitamīniem un minerālvielām bagāts.
Imunitāti stiprina C vitamīns. Tas ir ne tikai citronos un dzērvenēs, bet arī paprikā, kivi augļos, skābajos kāpostos. Arī vasarā sasaldētās ogas nevajag turēt saldētavā līdz pavasarim, bet gan ēst upenes tad, kad ir neveselums.
Tuvojoties vīrusu laikam, var sākt profilaktiski papildus lietot vitamīnus vai imūnsistēmu stimulējošus preparātus. Tos vislabāk ieteiks ģimenes ārsts.
Pietiekami ilgs - 7-8 stundu - miegam atvēlēts laiks un pilnvērtīga atpūta, kā arī izvairīšanās no stresa dara cilvēku priecīgu un līdz ar to neuzņēmīgāku pret vīrusiem.
Īstais laiks vasarā savākto zāļu tēju dzeršanai. Noder liepziedi, aveņu kāti, pelašķi, piparmētras, māllēpes. Bet jāņem vērā, ka medu neliek karstā tējā, jo tad zūd tā lieliskās īpašības. Profilaksei var lietot ziedputekšņus.
Ķiplokmaize vakarā! Tai uzkož pētersīļa zaļumu vai uzdzer pienu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?