Latvijā tās zemi šķērso diezgan blīvi, reti kurā īpašumā āderu nav. Māju būvētāji nereti cenšas noskaidrot, kur zemes gabalu tās šķērso, un tikai pēc tam arhitekts izvēlas mājas atrašanās vietu - iespējams, āderes nelabvēlīgi iespaido arī cilvēkus.
Tektonisko iežu lūzumvietas
Ādere ir josla, kurā ir atšķirīgi fizikālie parametri (elektriskā lauka intensitāte, zemes magnētiskā lauka komponenti, elektrostatiskā lauka atšķirības, gaisa jonu sadalījums) nekā citviet. Tās ir zemes tektonisko iežu lūzuma vietas projekcijas uz zemes virsmas. Āderes parasti stiepjas ziemeļrietumu vai ziemeļaustrumu virzienā. Tās var būt 0,3-0,7 m, retāk pat dažus metrus platas. Gadās arī apļveida avoti - līdz 80 cm plaši. Ūdens ir aptuveni 80% āderu, bet citās vietās, kur reaģē rīkstnieka rīkstīte, tā var nebūt - tas atkarīgs no grunts sastāva. Piemēram, māla augsnē šķidrumam vienkārši nav vietas. Zinātnieki secinājuši, ka āderu krustpunktos ir tikai 25% no augiem vajadzīgā mikroelementu un makroelementu daudzuma, tāpēc virs āderēm labi jūtas tie augi, kam ir lielāka dzīvotspēja, kas piemērojušies šādam augsnes sastāvam, piemēram, ozoli. Āderes novirzīt nevar. Virs tām augošos augļukokus atliek vien pārstādīt citur.
Vairumam nepatīk
Dažiem augiem virs āderēm patīk augt, bet vairumam ne. Īpaši jutīgas pret tām ir rozes, lilijas, gladiolas, un košumkrūmi tur neaug, stāsta pieredzējis rīkstnieks un zintnieks Jānis Neibergs (Totis) no Valmieras puses.
Vissliktāk virs āderēm jūtas ķirši, ābeles, plūmes, upenes. Kāļi tādā vietā nepavisam neaug. Arī kartupeļi, gurķi, bietes, ziedkāposti, kolrābji un skābenes virs āderes aug sliktāk, novērojis rīkstnieks un dziednieks Arnolds Indriķis Baškevics, kurš grāmatā Zemes dzīļu starojumi stāsta par saviem secinājumiem. Piemēram, virs āderes ziedkāpostu galviņas nav blīvas, bet skrajas, gurķi neražo ilgi, to lapas ātrāk dzeltē. Atšķiras šķirņu izturība pret āderu starojumu - pamatsugas, veco šķirņu augi bieži ir jutīgāki.
Kam virs āderēm labi?
Pēc A. I. Baškevica domām, virs āderēm labi jūtas tomāti, bet J. Neiberga vērojumi liek par to šaubīties. Āderu klātbūtnē normāli aug redīsi, rabarberi, selerijas, ķiploki. No augļu kokiem mazāk jutīgas ir bumbieres. Bet ozoli vislabāk jūtas āderu krustpunktos. Tās patīk arī kļavām, plūškokiem, vītoliem, vilkābelēm. Šādās zonās labprāt aug daudz savvaļas lakstaugu, nezāļu, piemēram, nātres, ceļtekas, gundegas, māllēpes, plikstiņi, sūrenes, zirgskābenes, kosas. Ja kādā necik auglīgā vietā īpaši neganti zeļ nātres, tur varētu būt āderu krustpunkts. Arī istabas puķēm līdakastēm, mirtēm un papardēm šādas zonas patīk.
Dārzkopji novērojuši āderu ietekmi
Ritvars Leitens, kartupeļu audzētāju SIA Ruģēni vadītājs, stāsta, ka kartupeļi āderes jūt, bet, cik ļoti, tas atkarīgs no āderes dziļuma. Ja āderes nav, izaug mazliet vairāk kartupeļu, bet slapjā vasarā virs āderes bumbuļi ātrāk sāk pūt. Virs āderes augošajiem laksti mēdz būt ar citādu formu nekā pārējiem, arī bumbuļu izskats atšķiras. Jauno un seno šķirņu kartupeļus āderes ietekmē vienādi.
Pēteris Heimanis, Pūres augļukoku stādaudzētavas Gulbji saimnieks, arī ievērojis, ka āderēm ietekme ir, taču tās iespaido kā kuru koku. «Ābele virs āderes auga līka, greiza, saldais ķirsis neauga, ilgi bija sīks, un vajadzēja pārstādīt metru tālāk. Tur auga. Arī bumbieres āderes ietekmē. Ja dārzkopji stādīs vairākus kokus, ir vērts pirms tam pasaukt rīkstnieku izstaigāt dārzu,» uzskata Heimanis.
Ilze Pīrāga-Gremze, SIA Rīgas meži daļas Rīgas dārzi un parki speciāliste, atklāj - protams, gadās, ka dažs koks apstādījumos it kā bez iemesla iet bojā, izliecas, kalst. Iespējams, tur ir ādere, bet arī pilsētas inženiertehnisko komunikāciju ietekme var būt. Ozoli gan virs āderēm jūtas labi. Bet āderu plānu katram objektam nevar pasūtīt.
Zinātnieki vēl domā
Rīkstniekiem šīs biofizikālās anomālijas parāda rīkstis, svārsti, kas nav zinātniekiem uzticamas mērierīces. Tādu joprojām nav! Tāpēc LLU Lauksaimniecības fakultātes profesore Dr. biol. Ina Alsiņa ir skeptiska - eksperimentālu faktu par āderu starojumu un tā ietekmi uz augiem nav un arvien nevar būt. Kāpēc vairums augu šajās rīkstnieku parādītajās vietās aug sliktāk nekā citur, no zinātniskās puses skatoties, atliek meklēt arī citus iemeslus - agrotehnika, augsne, vide u. c.
Āderu ietekme ir, bet, kas ir to starojums, kas augus ietekmē mūsu vidē, zinātnisku pētījumu rezultātu Latvijā vēl nav, un nav, kas tos veiktu, atzīst Dr. biol. Uldis Kondratovičs no LU Bioloģijas fakultātes. Jebkāds pētījums attīstās, ja ir tajā ieinteresētas institūcijas, uzņēmēji, kas to palīdz finansēt, bet mums pagaidām to nav.
Bet LLU Meža fakultātes doktorants Maris Eglīte gan tagad ķēries pie āderu ietekmes noskaidrošanas gluži zinātniskā līmenī. Kā stāsta fakultātes profesors Dr.silv. Aigars Indriksons, pētīs āderu vietas gan rīkstnieki, gan ar āderu noteikšanas mērinstrumentu (pasaulē tādi ir) un salīdzinās rezultātus, analizēs, kā āderes tuvums ietekmē tur augošos kokaugus. Rudenī būs secinājumi.