Nākamais prezidents pie varas nāks valstij ļoti nozīmīgā laikā - gadā, kad Afganistānas teritoriju pamet ASV vadītie starptautiskie spēki. Ārvalstu karaspēka aiziešana nes bažas par iespējamo vardarbības uzliesmojumu, jo talibi varētu mēģināt gāzt jauno varu, bet nav pilnīgas pārliecības, ka drošības spēki būs gatavi aizstāvēt valsti.
Netic godīgām vēlēšanām
Radikālo islāmistu grupējums Taliban ir brīdinājis, ka pielietos «visus spēkus», lai izjauktu Afganistānas prezidenta vēlēšanas. Pēdējās nedēļās galvaspilsētā Kabulā notikusi virkne asiņainu uzbrukumu. Pagājušajā sestdienā vairāki par sievietēm pārģērbušies vīrieši iebruka vēlēšanu komisijas galvenajā ēkā un sāka apšaudi, nogalinot policistu. Pirmdien uzbrukumos visā valstī nogalināti 18 cilvēki.
Talibu nopietno apņemšanos nepieļaut mierīgu vēlēšanu norisi apliecina 22 tonnas sprāgstvielu, ko šonedēļ valsts ziemeļu provincē Tahārā konfiscēja policija. Likumsargi apgalvo, ka sprāgstvielas bijušas paredzētas, lai izgatavotu bumbas, ko novietot ceļmalās un izmantot spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukumos.
Iekšlietu ministrs Omārs Daudzajī ir pārliecināts, ka vēlēšanu laikā nebūs drošības problēmu. «Es neuztraucos. Esmu pārliecināts, ka vēlēšanās tiks nodrošināti stingri drošības pasākumi,» viņš sacīja BBC. «Mēs atrodamies karastāvoklī. Pēdējos 12 gadus turpinās karš, bet esam pārliecināti, ka incidenti neizjauks vēlēšanas.»
Raizes rada arī iespējamā blēdīšanās, lai ietekmētu vēlēšanu iznākumu, kā tas notika iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2009. gadā, kad tika anulēti vairāk nekā miljons nodoto biļetenu. Vēlēšanu rīkotāji un novērotāji brīdinājuši, ka ir iespējami mēģinājumi nodot viltotus biļetenus, balsu pirkšana un vēlētāju iebiedēšana.
Afgāņu ticība vēlēšanu procesa godīgumam ir ārkārtīgi zema. Pērn aprīlī un maijā veiktā aptaujā tikai 18% iedzīvotāju pauda pārliecību, ka prezidenta vēlēšanas noritēs godīgi, ziņo respektablais tirgus pētījumu uzņēmums Gallup. 70% atbildēja noraidoši.
Tomēr, neraugoties uz iespējamajiem sarežģījumiem, tiek prognozēta rekordaugsta vēlētāju aktivitāte. Vēlēšanu komisija paredz, ka šoreiz nobalsos vairāk nekā 2009. gada prezidenta vēlēšanās, kurās piedalījās 4,6 miljoni balsstiesīgo.
Rezultāti var kavēties
Cīņā par Afganistānas prezidenta krēslu iesaistījušies astoņi kandidāti, bet reālākie amata pretendenti ir trīs - bijušais finanšu ministrs Ašrafs Ganī, bijušais ārlietu ministrs Abdulla Abdulla, kurš finišēja otrais iepriekšējās vēlēšanās, un pašreizējā prezidenta H. Karzajī tuvs sabiedrotais Zalmajs Rasuls.
Iedzīvotāju atbalsts galveno pretendentu trijotnei sadalās ļoti līdzīgi, tādēļ analītiķi prognozē, ka neviens no kandidātiem sestdienas balsojumā neiegūs vismaz 51% balsu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, kas varētu notikt ne ātrāk kā maija beigās.
Pastāv ļoti liela varbūtība, ka kāds no kandidātiem iesniegs sūdzību par balsu viltošanu, kā dēļ būtu nepieciešama balsu pārskaitīšana, tāpēc ārvalstu diplomāti prognozē, ka Afganistānas jauno prezidentu varētu nosaukt tikai rudenī.
Tas var apdraudēt divpusējā drošības līguma parakstīšanu ar ASV. Vienošanās, kuru H. Karzajī atsakās parakstīt, ir nepieciešama, lai Afganistānā pēc starptautisko spēku aiziešanas varētu palikt daži tūkstoši ASV karavīru, kuri apmācītu afgāņu drošības spēkus un vajadzības gadījumā piedalītos pretterorisma operācijās. Līguma neparakstīšana apdraudētu arī turpmāku ASV finansiālo palīdzību Afganistānai. A. Ganī, A. Abdulla un Z. Rasuls sola parakstīt līgumu.
Daudzi afgāņi uzskata, ka H. Karzajī nav pildījis savu solījumu padarīt Afganistānu labāku, tādēļ viņi cer, ka nākamais prezidents sāks jaunu, valstij veiksmīgāku posmu. «Desmit gadi ir pagājuši, un nekas nav izdarīts, lai sakārtotu valsti. Pie tā ir vainojama pašreizējā valdība,» pensionēts ierēdnis Abduls Madžids Sapajī sacīja izdevumam The Wall Street Journal. «Šīs vēlēšanas noteiks Afganistānas likteni, tādēļ mums tajās ir jāpiedalās.»