Agris Saviels
Kas bija par iemeslu zaudējumam Austrijai?
Šodien mēs spēlējām labāk nekā divas iepriekšējās spēles. Vismaz man tāds iespaids palika - vairāk metām, vairāk gājām uz vārtiem un vairāk spēlējām viņu zonā. Diemžēl atkal neizmantojām savas iespējas, negūstam vārtus.
Šoreiz gan trīs ripas ielidoja vārtos. Vai nav daudz būtiskāk, ka sešus vārtus guva pretinieks?
Pēdējo ripu gan es tā īsti vairs neskaitītu, jo tad gājām uz priekšu un riskējām. Protams, jāatzīst, ka kļūdāmies un austrieši šoreiz ļoti labi savas iespējas izmantoja. Mēs savukārt nepratām tikpat daudz reižu atbildēt, lai gan iespēju mums nebija mazāk.
Šajā pasaules čempionātā daudz ripu vārtos ielido pēc tālmetieniem. Kas tam ir par iemeslu - vārtsargu sniegums, aizsargu neprasme vārtu priekšā vai totāla neveiksme?
Ripas lidojumus Edža [Masaļskis] neredzēja, bet to, ko neredz, nevar noķert.
Aizsargiem būtu jāpaiet maliņā vai arī pretinieki jāstumj prom no vārtu priekšas...
Principā ir tā - ja tu jūti, ka vārtsargs ripu neredz, tad pašam ripa ir jāķer. Bija gan pārāk uzkrītoši arī tas, ka viņiem pēc šādiem metieniem krita iekšā, bet mums atkal ne. Es gan ar to negribu apgavot, ka tas bija tikai veiksmes jautājums. Viņiem tāpat visu laiku vārtu priekšā bija kāds, kurš centās aizsegt vārtsargam redzamību. Vēl ir tāda vaina, ka mūsu malējie uzbrucēji pārāk vaļīgi tur savus sedzamos uz zilās līnijas. Tāpēc arī tik daudz metienu uz mūsu vārtiem ir no tālienes. Līdzīga aina bija arī spēlē pret ASV izlasi. Mēs par to esam runājuši, bet uzlabojuma pagaidām nav.
Uz ko vēl treneri norāda, kas būtu jāmaina?
Uz kļūdām un uz to, kas ir darīts nepareizi. Mums jau pašiem šķiet, ka ar katru spēli ir labāk, bet ir trūkumi, kurus joprojām neizdodas novērst. Piemēram, uzbrucēji, slidojot atpakaļ, vairāk skatās uz ripu, nevis uz to, kur ir pretinieku spēlētāji. Tāpēc arī ar otro vilni uz mūsu vārtiem ir daudz metienu.