Šopavasar Elejas muižas īpašniece Ingrīda Ansone secināja, ka blakus esošajā saimniecībā Indras ir notikušas lielas pārmaiņas - izcirsti krūmi, zeme nolīdzināta, nojaukta dzīvojamā māja, kas gan nebija kultūrvēstures piemineklis. Taču I. Ansoni satrauc fakts, ka, viņasprāt, pazudusi arī daļa no XIX gadsimtā veidotās mūra sētas un ziemas dārza būves drupām. Dienai viņa rāda, ka iepriekš sēta stiepusies līdz ceļam, kas ved uz Indrām, taču tagad tā beidzas kādus desmit metrus pirms tā, un zemē ir redzamas šeit kādreiz bijušā mūra pēdas, tāpēc viņa nolēmusi vērsties VKPAI ar oficiālu iesniegumu, lai tiktu izvērtēts, vai šie darbi ir bijuši saskaņoti. I. Ansone arī dzirdējusi, ka kaimiņos iecerēts būvēt jaunu ēku, viņasprāt, to nevajadzētu darīt šajā 500 metru aizsardzības zonā, jo tas varētu apdraudēt šīs vietas kultūrvēsturisko vidi, tā kā kādreiz tur ir bijis tikai augļudārzs. Saskaņā ar I. Ansones rīcībā esošo informāciju blakus zemesgabala īpašniece pati strādā VKPAI. Tas gan vairs neatbilst patiesībai, jo, kā Diena noskaidroja, Indras janvārī no VKPAI inspektores Guntas Skultes iegādājies Sesavas pagasta zemnieks Uldis Vangalis. Viņa norāda, ka jaunais īpašnieks ir informēts par zemesgabalā atļautajām darbībām.
Uztrauc par koku izciršana
Par koku un krūmu izciršanas likumību arhitektūras pieminekļa tuvumā noraizējies arī Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koindži-Ogli. Viņš norāda, ka līdzšinējā pieredze liecina - ir grūti saņemt nepieciešamos saskaņojumus šādām darbībām, tāpēc radušās šaubas, vai īpašumā Indras notiekošajiem darbiem ir saņemtas nepieciešamās atļaujas. L. Koindži-Ogli jau griezies pie atbildīgajiem novada pašvaldības darbiniekiem. Kā Diena noskaidroja, saskaņojums vajadzīgs, ja tiek zāģēti koki, nevis krūmi.
Saimniecības Indras īpašnieks Uldis Vangalis Dienai pastāstīja, ka viņš tikai «mēģina sakopt vēl vienu Latvijas stūri» un ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas no VKPAI.
U. Vangalis stāsta, ka īpašums bijis ļoti nekopts, tāpēc bijis nepieciešams izcirst krūmus, aizvākt drazas. Viņš esot savācis arī no sētas zemē nogāzušos akmeņus, taču neesot nocēlis nevienu no pašas būves. Savāktos materiālus no šīs XIX gadsimta sētas viņš novietojis vienuviet un plāno izmantot šīs būves atjaunošanai. Viņš stāsta, ka no «dārza mājas nav pazudis pat pusķieģelis» un visi kultūras pieminekļi stāv neskarti tāpat kā iepriekš.
U. Vangalis, atklājot nākotnes plānus, atzīst, ka iecerējis šajā īpašumā, saskaņojot ar VKPAI, uzcelt dzīvojamo ēku, kā arī atjaunot vēsturisko sētu.
Celt var, tikai jāsaskaņo
VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece Dienu informēja, ka inspekcija līdz šim ir izsniegusi atļauju nojaukt vienu ēku saimniecībā Indras, kas nav piederējusi pie vēsturiskās muižas apbūves, īpašumā ir veikti arī sakārtošanas darbi - izcirsti krūmi, appļauta zāle, savākti gruži -, un tam nav nepieciešama īpaša atļauja. Tomēr inspektori tuvākajās dienās vēl aizbrauks un pārbaudīs, vai nav veiktas kādas citas, neatļautas darbības.
Jaunu ēku būvēšana kultūras pieminekļu aizsardzības zonā 500 metros ir iespējama, ja ir saņemta VKPAI atļauja, šāda celtne jāveido tā, «lai tas nemazina kultūras pieminekļa vērtību», norāda B. Mūrniece.
VKPAI Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova informēja, ka XIX gadsimtā celtās sētas pārveidošanai, nojaukšanai inspekcija nekādas atļaujas nav devusi un šādas darbības nav saskaņotas. Bez attiecīgām atļaujām «sētu nedrīkst aiztikt», lai arī tā ir sliktā stāvoklī, norādīja E. Mantrova. Ja no zemes tiek savākti vēsturiskie materiāli, kā ķieģeļi un akmeņi, tos vajag saglabāt, lai varētu izmantot atjaunošanā, nepareizi būtu tos iznīcināt. To, vai Indrās tā ir darīts, pārbaudīs inspektori.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 89. pants paredz, ka par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 250 līdz 400 latiem, juridiskajām personām - no 1750 līdz 2000 latiem. Var piespriest arī kriminālsodu.