Kad pēc sēdes Diena to lūdza komentēt Reformu partijas līderim Edmundam Demiteram, viņš saniknojās - ne tik daudz tāpēc, ka iztraucēts sestdienā, kad nevēlas domāt par partiju attiecībām, bet gan Vienotības augstprātības dēļ. «Mani kaitina Vienotības tipāži, kas mūs mēģina mācīt, bet paši tracina sabiedrību. Jebkura prioritāte, kas nav Vienotības prioritāte, tiek saukta par ultimātu,» teica E. Demiters. RP frakcija pirmdien uz tikšanos ir uzaicinājusi labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība), ko var uzskatīt kā atbildes reakciju uz premjera Valda Dombrovska (Vienotība) kritisko attieksmei pret izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP).
Uzbrūk spēcīgākajam
Labklājības ministre I. Viņķele uz tikšanos ieradīsies, taču viņai būšot nepieciešamas vismaz četras stundas, lai atbildētu uz visiem RP uzdotajiem jautājumiem. Ja sarunai būs atvēlēta tikai stunda, tad acīmredzot partijai ir citi mērķi, žurnālistiem teica I. Viņķele. Viņa pieņem, ka «uzbrukums ir labākā aizsardzība». RP līderis E. Demiters gan sacīja, ka sarunai nav paredzēta pat stunda, bet aptuveni 40 minūšu. Taču uz visiem jautājumiem I. Viņķelei nelikšot atbildēt. Šis ir pirmais gadījums, kad RP izsauc kāda partnera ministru uz savu sēdi. Kopš RP vada E. Demiters, tā ir mainījusi savu stilu - kļuvusi agresīvāka - un labi saprotas arī ar opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuras vadošajiem politiķiem E. Demiters visai bieži redzēts draudzīgi runājamies.
Pieredzējušo politiķi I. Viņķeli pārsteidz «agrāk nepieredzētā bradāšana pa citu partiju ministrijām». Jāatgādina, ka pa Labklājības ministriju ir pabradājusi arī VL-TB/LNNK, uzstājot uz vairākiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, par kuriem partijas līdz budžeta iesniegšanai Saeimā varētu vienoties. Iespējams, partneru uzbrukumi I. Viņķelei ir saistīti ar to, ka viņa ir viena no spēcīgākajām Vienotības ministrēm un tieši ar viņas pārstāvēto jomu ir saistīta Vienotības pasludinātā priekšvēlēšanu prioritāte - sociālās nevienlīdzības mazināšana. Tai bija veltīta arī domes sēde, kurā rīkotajā diskusijā piedalījās Cēsu Sociālā dienesta vadītāja Iveta Sietiņsone - viņa iepriekš bija Reformu partijā, bet tagad vairs neesot nevienā politiskajā spēkā. Vienotības dome pieņēma rezolūciju, kurā uzsver savas apņemšanās - nākamajos piecos gados pilnveidot nodokļu sistēmu, ceļot neapliekamo minimumu, kā arī noteikt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Tāpat Vienotība par nozīmīgu uzskata minimālās algas pārskatīšanu katru gadu un pakāpenisku zemo algu celšanu valsts un pašvaldību darbiniekiem.
Partneri kritiski raugās uz šo Vienotības priekšvēlēšanu saukli ne tikai tāpēc, ka tas tik bieži tiek skandināts un var radīt neizpratni sabiedrībā, jo Vienotība jau četrus gadus ir pie varas un atbildīga par situāciju valstī. RP pieeja ir, ka uzsvars jāliek uz iespējām palielināt darba algas tādā līmenī, lai ieinteresētu aizbraukušos atgriezties ar ekonomiskās attīstības veicināšanu. Tiesa, arī tā ir Vienotības prioritāšu trijniekā. I. Viņķele atgādināja - ja valdība nedomās par nevienlīdzības mazināšanu, tad apdraudēta ir arī ekonomiskā attīstība.
Priekšā grūts gads
Vienotības situācija pašlaik nav tā labākā, to sarežģī arī tās līderu asie izteikumi par partneriem, kuri uz to momentā reaģē. Tas var mazināt visu valdības partiju izredzes Saeimas vēlēšanās. Ir iespaids, ka Vienotība ir palikusi bez sabiedrotajiem, jo budžeta veidošanas laikā Reformu partija un VL-TB/LNNK noslēdza vienošanos par sadarbību, lai panāktu kā vienas, tā otras interešu ievērošanu budžetā.
Premjera partijas pārstāvji pieļauj, ka nākamā gada budžetā varētu atbalstīt arī kādu opozīcijas partijas priekšlikumu, kā tas ir bijis arī agrāk. Tas ir rezerves variants gadījumā, ja nevar vienoties ar kādu koalīcijas partneri. Taču te jāatgādina par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lēmumu neparakstīt valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu, kamēr tajā nebūs fiksēta pašvaldībām pieņemama iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcija, kas ir vismaz 82%. To varētu uztvert arī kā slēptu pašvaldībās plaši pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības ultimātu. Vienotībai notiek sarunas arī ar reģionālajām partijām, kuras par iespējamo sadarbību sola izšķirties tikai tad, ja valsts budžetā būs ievērotas pašvaldību intereses.