Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija ir šā brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz pirmo pakāpienu. Demogrāfija mūsu valstī ir ar mīnusa zīmi. Globalizācija ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Aktuāls ir jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz Latviju? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk sastapties ar spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikai arī investoru acīs.
Pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā ir izdevīga tikai lokālajiem zīmoliem, kuri te jau iekarojuši stabilu tirgu, un nākotnē šo zīmolu galvenais uzdevums ir noturēt savu tirgus daļu vai par dažiem procentiem to palielināt.
Taču Latvijas kopējai ekonomiskajai attīstībai situācija ir neapskaužama, un to mainīt iespējams, tikai mainot domāšanu un izpratni politiskajā līmenī. Runa ir par politisko gribu un iesaisti. To pierāda arī mūsu kaimiņvalstu pieredze, kuru politiķi un lēmuma pieņēmēji nekautrējas sēdēt pie viena galda ar investoriem, piedāvājot pēdējiem īpašus nosacījumus, tā veicinot viņu lēmumu par labu savai valstij.
Investori, kurus satiku Parīzē Globālajā industrijas un loģistikas konferencē, jautāja, kas ir Latvijas piedāvājums? Ar ko mēs esot labāki par Lietuvu vai Igauniju? Skaidras atbildes uz šo nav, jo visi mūsu nosauktie plusi, salīdzinot ar kaimiņvalstu piedāvājumu, nepārvēršas par izvēles priekšnosacījumu. Ja Igaunija reinvestēto peļņu neapliek ar nodokļiem, kāpēc peļņa jāatstāj Latvijā? Tieši šis ir viens no argumentiem, kāpēc Skandināvijas ražotāji kā loģistikas valsti izvēlas Igauniju. Turklāt konkurence ar savām kaimiņvalstīm ir ļoti šaurs skatījums, jo Eiropas kontekstā Latvijai un Baltijai kopumā jākonkurē ar Poliju un Čehiju, kurās ir ļoti augsta biznesa aktivitāte, kā arī Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju un citām Centrāleiropas valstīm. Latvija ar labāku piedāvājumu, nodokļu politiku un citām priekšrocībām spētu pārvilināt daļu no uzņēmumiem, kuri nav izlēmuši par sava biznesa ģeogrāfisko lokāciju. Taču Latvijai pietrūkst politiskās gribas un ieinteresētības. Turklāt Latvijā katastrofāli pietrūkst lielo globālo ražotāju filiāļu, un šādu zīmolu piesaistei vajadzētu kļūt par politiskās dienaskārtības prioritāro jautājumu.
NP Properties biznesa attīstības un pārdošanas direktors