VUGD sarēķinājis, ka pērn no 18 205 izsaukumiem 2316 bijuši pērnās zāles ugunsgrēki, un šim iemeslam pagājušajā gadā iztērēts ap 31 tūkstoti eiro degvielā vien, bet, pēc Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajiem datiem, patlaban no sodos piespriestajiem iekasēti tikai četri tūkstoši eiro.
Kāds pielaiž uguni
Lai gan VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš paredz, ka pērnās zāles dedzināšanas sezona beigsies «līdz ar zaļās zāles parādīšanos», tomēr, kā mazināt ugunsgrēku skaitu, atbildes nav arī viņam, jo «sodi par kūlas dedzināšanu tāpat ir lieli». Tiesa, par zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, iespējamais naudas sods fiziskajām personām ir no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro. Sodus piemēro pašvaldību administratīvās komisijas. Vienīgā nelaime ir tā, ka ir gandrīz neiespējami pateikt, kurš dedzinājis konkrēto lauku. «Bieži vien aizbraucam uz notikumu vietu, kur kāds kūlas ugunsgrēku jau dzēš, sakot, ka viņa īpašumā «kāds pielaidis uguni». Ja nav pieķerts pie rokas vai nav liecinieku, kas norādītu, ka tieši šis cilvēks ir dedzinājis, faktiski neiespējami piespriest sodu,» situāciju skaidro Dz. Lagzdiņš.
Dienas aptaujātie eksperti vienisprātis - lai saprastu, kā mazināt kūlas dedzināšanas epizožu skaitu, vispirms ir jāizprot, kāpēc pērnā zāle tiek dedzināta. «Pēc kolhozu sabrukuma lielākā daļa lauku tika atdoti privātīpašniekiem, kuri nav spējuši apsaimniekot savu zemi. Ja zāle aug septiņus gadus, tad vēlāk nav iespējams to sakopt ar pļaušanu, un pietiek, ja vienam zemniekam ienāk prātā, ka zāli var nodedzināt, pārējie turpina,» kūlas dedzināšanas «tradīcijas» skaidro VUGD pārstāvis. Līdzīgās domās ir arī Latvijas valsts mežu Meža aizsardzības un apsardzības vadītājs Indulis Brauners, sakot, ka daudziem pērnās zāles dedzināšana ir zemes sakopšanas veids: «Aizliedzot kūlas dedzināšanu un «neievirzot» zemi ražošanā, tā ir tukša vāvuļošana par to, ka pērnās zāles dedzināšana ir slikta. Ja ir zeme, kuru cilvēks nespēj apstrādāt, tad tā ir jāiznomā, jāapmežo vai jānodod citiem saimniekošanā.»
Lielāku nodokli!
«Tā patiesi ir cīņa ar vējdzirnavām,» jautāts, kā ar kūlas dedzinātājiem cīnās Tukuma novadā, kur ik gadu ir liels pērnās zāles ugunsgrēku skaits, atbild novada priekšsēdētājs Juris Šulcs. «Pašvaldības policija šajā laikā īpaši uzmana apkārtni, bet, zinot, ka no kūlas dedzināšanas ir neiespējami izvairīties, ir vietas, kur esam izrakuši pat aizsargvaļņus, lai uguns neiet uz dzīvojamajām mājām,» viņš stāsta. Arī J. Šulcs norāda, ka vislielākā pašvaldību problēma ir tajā, ka sausās zāles dedzinātāju nav iespējams noķert, bet labā ziņa esot tāda, ka 90% no uzliktajiem sodiem tiekot arī iekasēti. «Tiem, kuriem ir nesakopta teritorija, piemērojam lielāku īpašuma nodokli - līdz 3%. Tāpat īpašniekiem esam uzlikuši par pienākumu zāli pļaut divas reizes gadā - pēdējo reizi rudenī.»
«Ar runāšanu un iedzīvotāju izglītošanu par to, ka par dedzināšanu draud sods, vien nepietiek,» nosaka arī Daugavpils novada priekšsēdētāja Janīna Jalinska, jo «dedzinot tāpat». Tomēr esot viens līdzeklis, kas sekmē kūlas dedzināšanas skaita samazinājumu, viņa saka. Tie ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) uzliktie sodi, kas paredz, ka par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiek samazināti Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi. LAD pārstāve Kristīne Ilgaža stāsta, ka pērn šādas sankcijas tika piemērotas 53 gadījumos par kopējo platību 310 hektāru un kopsummā ieturētā summa sodos bija 11 000 eiro. «Kaut arī lielākajā daļā gadījumu praktiski ir neiespējami pierādīt, kas bijis dedzinātājs - saimnieks vai kāds cilvēks no malas, jāteic, ka domstarpību ar lauksaimniekiem šajā jautājumā nav bijis. Ja kūla ir degusi patiešām aizaugušā vairākus gadus nekoptā platībā, tad sankcijas piemērojam. Un, kā rāda esošā situācija, gadījumu skaits un platība, par kuru LAD piemēro sankcijas, katru gadu samazinās.» Tomēr LAD uzskata, ka, tā kā kūlas dedzināšanas cēlonis ir nekopta zeme, tāpēc iedarbīgāks un plašāk izmantojams mehānisms jau ceturto gadu ir tieši pašvaldību rīcībā: par nekoptu lauksaimniecības zemi tām ir tiesības pieprasīt divkārt lielu nekustamā īpašuma nodokli. J. Šulcs norāda, ka šis nodoklis varētu būt vēl lielāks un tāpēc soda metode vēl iedarbīgāka.