Jābūt kritiskajai masai
Kā Dienai skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu vadītāja Agrita Kiopa, apmēram 13% studiju programmu ir tādas, kur ir ārkārtīgi maz studentu, un ministrijas ieskatā tās uzturēt nav lietderīgi. Tāpēc piedāvāts kritērijs: kā minimums bakalaura studiju programmās 30 cilvēku, bet maģistra līmeņa studiju programmās - 15. Tas nozīmē, ka, piemēram, bakalaura programmā, kurā ir četri kursi, katrā jāmācās vismaz septiņiem vai astoņiem studentiem. Savukārt ne tik tālos nākotnes plānos - 2017. vai 2020. gadā - šis slieksnis varētu būt pat divas reizes augstāks. Te ministrija aicina domāt gan par programmu izmaksām, gan to, ka studentiem tomēr ir jāmācās grupā - tas veicina konkurenci un ceļ kvalitāti. Kā piemēru viņa min Liepājas Universitātes fizikas programmu, kurā ir tikai daži studenti, un esot skaidrs, ka tā nav efektīva līdzekļu izmantošana.
Izmaiņas lielākoties neattiektos uz lielākajām Latvijas augstskolām, taču arī tur esot programmas, kurās ir maz studentu. Tādos gadījumos būtu jādomā, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Viens stāsts ir tad, ja tās ir jaunas, perspektīvas programmas, kurām vēl vajag «uzņemt apgriezienus», bet cits - ja tās vienkārši nav pieprasītas.
Jaunos kritērijus varētu ņemt vērā jau šogad, izvērtējot budžeta vietu sadalījumu nākamajam gadam. Ministrijā gan sola, ka diskusijās iesaistīs arī augstskolas un nozaru pārstāvjus, tomēr katru šādu mazo programmu augstskolas tiks aicinātas apvienot ar citām. Protams, vienā dienā tas neesot izdarāms, taču par šādu ieceri jau runāts pagājušajā gadā, piebilst A. Kiopa. Jautāta, vai ministrijas iniciatīvu atbalsta arī augstskolas, A. Kiopa sacīja, ka to atbalsta Augstākās izglītības padome.
Cer, ka šādi nepaliks
Rēzeknes Augstskolā (RA) ministrijas noteiktajiem kritērijiem patlaban neatbilstu piecas studiju programmas. Piemēram, vēsturi patlaban mācās četri cilvēki, bet filoloģiju - 12, liecina IZM sniegtie dati. Tāpēc RA studiju prorektore Angelika Juško-Štekele par minimālā studentu skaita noteikšanu nav sajūsmā. Viņa Dienai izteica cerību, ka šis vēl ir pirmais «jēlais, zaļais» variants un tikai izejas punkts diskusijām. Pēc viņas domām, šādi sanāktu vairāk atbalstīt tās programmas, kurās jau tāpat ir speciālistu pārprodukcija, piemēram, sociālās zinības, savukārt humanitāro zinātņu studenti no tā ciestu. Tāpēc jādomā par elastīgu modeli, kas izvērtētu programmas pēc būtības. A. Juško-Štekele arī steidz aizstāvēt tās studiju programmas, kas nepieciešamas reģiona attīstībai.
Par specifiskām, reģionam nozīmīgām studiju programmām runā arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, norādot, ka tāpēc augstskolām vajadzētu atstāt manerva iespējas. Taču pēc būtības viņš ministrijas iniciatīvu atbalsta. Jau tagad augstskolas iekšienē panākta vienošanās, ka tās studiju programmas, kurās netiek uzņemti vismaz 15 studenti, netiek atvērtas. Šogad tādas bijušas divas. Pēc rektora novērojumiem, mācīties ir grūti, ja programmā ir tikai pāris studentu - tas nenodrošina izaugsmi. Tomēr augstskolām nereti ir grūti atteikties no programmām, kas kādreiz bijušas pieprasītas un pašiem pasniedzējiem mīļas.
Pēc IZM datiem, arī Liepājas Universitātē (LiepU) kritērijiem neatbilstu piecas programmas. LiepU rektora vietas izpildītāja Māra Zeltiņa Dienai atzīmē, ka darbs pie būtiskām izmaiņām jau notiekot un, piemēram, studiju programma Fizika jau ir daļēji integrēta citā. Taču plānotie kritēriji patlaban neesot pieņemami un saprotami. Protams, no vienas puses ir jādomā par efektīvu resursu izmantošanu un grupu lielumu, taču kritēriji nedrīkstētu būt tikai kvantitatīvi.