Arājs cīnījās līdz 70 metru atzīmei, kad saķēra kreiso kāju un paklupa uz skrejceļa. Piesteidzās mediķi. Pēc sejas izteiksmes bija redzams, ka trauma ir nopietna.
«Laikam jau tas tomēr nebija prāta darbs,» steidzoties pie Arāja, mix zonā paguva pateikt Latvijas izlases galvenais treneris Edvīns Krūms. Ahileja cīpsla tika savainota jau pusfinālā, tomēr Ronalds izlēma startēt. Vārīgajai vietai uzlīmēja lenti, sadzērās pretsāpju tabletes un vēl saņēma injekciju. Riskēja, bet tagad ir skaidrs, ka Londonas olimpiskās spēles Latvijas labākajam sprinterim ies secen.
Jānis Leitis 400 metru skrējienā «nošāva divus zaķus», bet trešais aizslīdēja sekundes tukstošdaļu attālumā... Leitis pusfinālā finišēja pēc 45,88 sekundēm, kas ir atkārtots Latvijas rekords. Vjačeslavs Kočerjagins 1991. gadā pirmo reizi Latvijas vieglatlētikas vēsturē vienu apli noskrēja 45,88 sekundēs. Leitis arī izpildīja Londonas olimpisko spēļu normatīvu (45,90). Rezultātu 45,88 sekundes uzrādīja arī polis Marcins Marcinišins. Pētot tūkstošdaļas, kuram no diviem atvēlēt vietu finālā, priekšroka tika atdota polim.
«Dīvainas lietas te notiek. Pēc pirmās kārtas domāju, ka vairs neskriešu, bet pagāja viena stunda, un es sev jau teicu: «Varu skriet atkal!» Pirms pusfināla viesnīcas istabiņā biju pamatīgi nobijies. Domāju, ka bez speciāliem treniņiem tā nevar skriet - ik pēc dienas. Izrādās, ka var!» šoreiz jau mundrs mix zonā bija Leitis.