Saslimstība ar gripu pie ģimenes ārstiem tikusi reģistrēta visās vecuma grupās, taču SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un pacienti ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, hroniskām plaušu un nieru slimībām, cukura diabētu, onkoloģiskām slimībām, hroniskām infekcijām - un tie, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami vecuma grupā virs 65 gadiem.
Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks ir, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz vienam metram), cieši kontaktējoties ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti u. tml., kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bijis pieskāries slimais cilvēks.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.
Ņemot vērā gripas epidēmijas ilgumu (līdz pat 14 nedēļām) un imunitātes izstrādei nepieciešamo periodu (vidēji 10-14 dienu pēc vakcinācijas), SPKC speciālisti uzskata, ka vakcinācija var dot efektu arī tad, ja tā veikta gripas epidēmijas sākumā. Īpaši vakcinācija tiek rekomendēta riska grupu pacientiem, kuriem valsts kompensē vakcinācijas izmaksas 50% apmērā, - starp tiem ir arī seniori virs 65 gadiem un pacienti, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām, ar imūndeficīta sindromu, un pacienti, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju.
Ģimenes ārsts Andris Lasmanis uzskata - vecāka gadagājuma ļaudīm vakcinēties ir ieteicams arī tad, kad sākusies gripas epidēmija. «Taču vismaz divas nedēļas pēc vakcinēšanās vajadzētu nodrošināties, lai neinficētos. Tas nozīmē ievērot īpašu piesardzību, neapmeklēt sabiedriskus pasākumus un, protams, izvairīties no kontakta ar saslimušajiem,» iesaka A. Lasmanis.