Reformu partija koalīcijas pārstāvju padomē prezentēja Satversmes grozījumu projektu, kas sagatavots uz tā dokumenta pamata, kuru V. Zatlera prezidentūras laikā izstrādāja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Lai toreizējā prezidenta juridiskā padomniece Sandra Sondore-Kukule varētu iepazīstināt koalīciju ar RP iniciatīvu, kādam no RP pārstāvjiem bija jāatstāj sēžu zāle, jo ir ierobežots skaits, cik no katras partijas sēdē var piedalīties. Iespēju nepiedalīties apspriešanā izmantoja V. Zatlers, kurš tajā laikā žurnālistiem stāstīja projekta nozīmi. V. Zatlers bija pārliecināts, ka šī diskusija ir vajadzīga, jo tādējādi varētu nostiprināt prezidenta atbildību vēlētāju priekšā un viņi zinātu, ko ievēl.
Pēc sēdes Inese Lībiņa-Egnere (RP) sacīja, ka būtu kopā jāstrādā pie projekta, par kuru varētu vienoties nepieciešamais vairākums. No koalīcijas atbalstu gan ir izteikusi tikai Visu Latvijai!-TB/LNNK, kura pirms vairākiem gadiem vāca parakstus, lai ierosinātu referendumu par tautas vēlētu prezidentu, kas gan neizdevās. Premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka Vienotības atbalsta iniciatīvai nav, bet Vienotība varot runāt par izmaiņām prezidenta ievēlēšanas kārtībā, piemēram, ka prezidentu varētu vēlēt atklāti, kā arī paaugstināt ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kas tagad ir 51 balss. Te gan jāatgādina - no Jaunā laika nākušie pret tautas vēlētu prezidentu ir noraidoši, Pilsoniskajai savienībai šī iecere bija programmā. I. Lībiņa-Egnere izteica nožēlu, ka no priekšvēlēšanu solījumiem atkāpušies arī seši neatkarīgie deputāti, kas ievēlēti no ZRP. Klāvs Olšteins teica, ka jau pirms vēlēšanām šim partijas kodola piedāvājumam nebija vienota visu kandidātu atbalsta. Latvijas Zemnieku savienība no Zaļo un Zemnieku savienības jaunajā programmā vairs neiekļāva tautas vēlētu prezidentu, bet partijas līderis Augusts Brigmanis Dienai sacīja, ka sirdī viņš to atbalstot. Saskaņas centrs ir arī Saeimā iesniedzis grozījumus pamatlikumā, kas paredz prezidenta tiešās vēlēšanas, bet SC frakcijas līderis Jānis Urbanovičs tomēr neuzņēma ar sajūsmu RP pieteikto diskusiju, jo - kad SC piedāvājis bāzes platformu, kuru katrs politiskais spēks varētu papildināt ar saviem priekšlikumiem, RP par to nebalsojusi, un tagad J. Urbanovičam būšot grūti pārliecināt frakciju atbalstīt RP iniciatīvu. V. Zatlers tomēr cer, ka 11. Saeima pieņems izmaiņas Satversmē un nākamajās prezidenta vēlēšanās valsts augstāko amatpersonu vēlēšot tauta. Uz vaicāto, vai viņš pats kandidēs, V. Zatlers atbildēja: «Nē. Es biju krīzes prezidents, un mans laiks ir pagājis.»