Trešdien Vācijas Ārlietu ministrija izsauca uz tikšanos ASV vēstnieku Berlīnē, pieprasot paskaidrojumus par ziņām, ka Vašingtona varētu būt uzlauzusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilo telefonu.
«Tuvi draugi un partneri, kādi Vācija un ASV bijušas jau gadu desmitiem, nedrīkst uzraudzīt valdības vadītāju komunikāciju,» kancleres preses pārstāvi Štefenu Zeibertu citēja CNN. «Tas būtu smags trieciens mūsu uzticībai.»
ASV taisnojušās, ka neizspiego un arī neizspiegos A. Merkeli, taču Vāciju saniknojis tas, ka Vašingtona par spiegošanu runā tikai tagadnes un nākotnes formā, izvairoties runāt par izlūkdienestu kādreiz veiktajām darbībām.
Vācijas laikraksts Die Welt ziņas par spiegošanu nodēvējis par «diplomātisku spridzekli» un «pliķi vācu drošības dienestu sejā».
Eksperti pieļauj, ka A. Merkeles telefonsarunas varētu būt noklausītas pirms svarīgiem samitiem, lai izprastu Vācijas nostāju pret Irānu vai Krieviju. «Vācija šobrīd būtībā pārvalda Eiropu,» laikrakstam The Wall Street Journal sacīja ASV bāzētā Stratēģisko un starptautisko studiju centra speciālists Džeimss Lūiss, iezīmējot to, kas amerikāņus varētu interesēt. «Ko vācieši domā par krīzi Eiropā? Vai vācieši ļaus bankrotēt grieķiem?»
Vairāki ietekmīgi vācu deputāti jau brīdinājuši, ka spiegošanas skandāls apdraud iecerēto Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgumu. Arī vakar ievadītajā divu dienu ES samitā netrūka runu par amerikāņu spiegošanu, kas saniknojusi arī Franciju, kurā 30 dienu laikā amerikāņi ierakstījuši vairāk nekā 70 miljonu telefonsarunu. Aizdomas par noklausīšanos pauduši arī itāļi.