Rīgas pils rekonstrukcijas darbu organizētājas Va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane Dienai atklāj, ka gandrīz pilnībā nopostītas pils reprezentācijas telpas, no kurām vissmagāk cietusi Sarkanā un Baltā zāle, kur jau bija uzsākti dārgi restaurācijas darbi, un, iespējams, sadeguši arī pilī palikušie eksprezidentu portreti. Viņa arī norāda, ka būvdarbu veicējiem dots uzdevums aprēķināt seku likvidēšanai un jau paveiktā atjaunošanai nepieciešamās izmaksas.
«Liesmu dzēšanas laikā izmantotais ūdens skāris pusi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) platības un tikpat lielu daļu no Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) telpām, kur, par laimi, nav cietuši senie rokraksti. Bet uz pils ēku pārceltos Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumus dzēšanas darbu sekas nav skārušas,» atklāj Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Lūgts paskaidrot, kāpēc rekonstrukcijas laikā muzeji netika pārcelti uz citu vietu, viņš atbild, ka par līdzekļu piešķiršanu prezidenta pils renovācijai lemts ekonomiskās krīzes laikā, tāpēc nauda muzeju pārvietošanai netika atvēlēta. Savukārt Ž. Jaunzeme-Grende norāda - lai gan muzeju vērtībām neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti, pieņemts lēmums steidzamā kārtā pabeigt muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā izbūvi, kurp jau iepriekš bija plānots pārcelt RMM.
Kultūras ministrija lēš, ka ugunsgrēka radītā posta novēršanai un pilnai muzeju evakuācijai kopumā būtu nepieciešami aptuveni 3,3 miljoni latu. Zaudējumus būs jāsedz apdrošināšanas kompānijām, jo, kā atklāj VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina, pils pret visiem riskiem bijusi apdrošināta kopsummā par 27,3 miljoniem latu. Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Agris Auce gan pauž skeptisku viedokli, skaidrojot, ka apdrošināšanas polise ir līgums ar īpašiem noteikumiem, tāpēc daļu zaudējumu apdrošinātāji varētu atteikties maksāt. «Objektā tiešā apdraudējumā bija dažādas naudas izteiksmē ļoti lielas vērtības, kuru glābšanai ugunsnelaimes laikā dienesti bija atvēlējuši minimālus resursus. Izskatās, ka arī pašiem muzejiem nebija rīcības plāna ārkārtas situācijām, lai gan vēsturisko vērtību aizsardzība ir tieši viņu uzdevums,» norāda A. Auce.
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) apliecina, ka glābēji, no kuriem tiek prasīta nekavējoša nelaimes gadījuma likvidācija, bija tehniski kritiskā situācijā, un norāda, ka notikušais ugunsgrēks ir signāls, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehniskā parka atjaunošana ir neatliekama prioritāte. «Tā ir hroniska mūsu valsts nelaime, ka teju vienmēr, kad uzmanība tiek vērsta uz drošības lietām, virsroku ņem citas aktualitātes. Un ar to mēs saskaramies ne tikai kultūras nozarē,» Dienai norāda LNMM direktore Māra Lāce. Viņa apstiprina, ka relikvijām nav nodarīti neatgriezeniski zaudējumi, taču šobrīd situāciju sarežģī apstāklis, ka Rīgā nav piemērotu telpu, kas varētu kļūt par muzeju pagaidu mājvietām. Rīgas dome piedāvājusi bijušo skolas ēku Skuju ielā 29.
Tikmēr Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) licis atbildīgajiem ministriem nodrošināt Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma fonda saglabāšanu un novērst tālāku kaitējumu. Panākta arī vienošanās par steidzami veicamo darbu finansēšanas mehānismu. Prezidenta pils rekonstrukcijas darbi, kuru sākotnējās izmaksas tika plānotas aptuveni 21,78 miljonu latu apmērā, sākti 2012. gada oktobrī, un tos bija plānots pabeigt līdz 2015. gada 31. maijam.
Ugunsgrēka cēloņus izmeklē Valsts policija, kas par notikušo sākusi kriminālprocesu.