Tagad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu beidzot tiks sākta reāla gudrona dīķu sanācija, kas ilgs teju četrus gadus un izmaksās 20 miljonus latu. Kaitīgās vielas izsmels, pārstrādās, vietā sabērs šķembas, smiltis, melnzemi un iesēs zāli. Vēl pēc dažiem gadiem ir cerības iestādīt kokus. Līdz tam gan vēl tāls ceļš ejams.
Izskatās pamests
Dīķi ir divi - Ziemeļu dīķis tuvāk šosejai, taču tas pirms vairākiem gadiem jau aizbērts. Jaunākais un bīstamākais ir Dienvidu dīķis netālu no dzelzceļa sliedēm pie Inčukalna. Pirms došanās uz turieni Valsts vides dienesta (VVD) darbinieki mūs brīdina - tā kā apsardzes šobrīd nav, ir pārrakts pievedceļš, dīķa malas var būt izskalotas, tāpēc ļoti tuvu malai iet nevajadzētu, izgarojumu dēļ var rasties veselības traucējumi. Dīķi kādreiz apjoza dzeloņstiepļu žogs, taču, kopš taupības dēļ pie tā vairs nav sarga, žoga stabi esot nozagti, bet atjaunot neesot jēgas - drīz sāksies darbi, un apkārtne stipri mainīsies. Pagaidu variants ir parastā policijas sarkanbaltā lente un kokos iekārti nelieli karodziņi ar uzrakstu «Bīstami». Lielus plakātus par to, kas ir šis dīķis un kāpēc tas ir bīstams, šeit nemana. Smaka sākumā nešķiet stipra, taču jau drīz sāk kost kaklā. Kas notiktu, ja paslīdētu kāja un kurpe iemērktos gudrona augšējā, šķidrajā slānī, speciālisti precīzi nesaka. Sērskābes koncentrācija var būt 10-50%, taču, iespējams, lietusūdens ietekmē augšējā slānī skābes ir mazāk. 90. gados klīda baumas, ka gudrona dīķos noziedzīgie grupējumi apglabājot savus upurus. Apstiprinājuma šīm runām gan nav. Toties acīmredzami upuri ir putni, kas nosēžas ezerā, un to spalvas salīp ar melno gudrona masu. Šovasar par dīķa bīstamību apkārtnei atgādināja arī kāds incidents - nezināmas personas izgāza dīķī ķīmiskas vielas, kas radīja pamatīgu smaku, kura pārbiedēja apkārtnes iedzīvotājus. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) savā privātajā interneta mājaslapā paziņoja, ka «šīs veiktās darbības ir viennozīmīgi vērtējamas kā noziegums pret dabu un tas ir cieši saistīts ar drastisko finansējuma samazinājumu vides sektoram, jo pašlaik trūkst finansējuma, lai cilvēkiem un dabai bīstamos gudrona dīķus pienācīgi apsargātu».
Otrs dīķis, kaut arī aizbērts, arī ir bīstams, jo piesārņojums uzkrājies smiltīs un ir risks, ka gruntsūdeņi to aiznesīs līdz Gaujai, kas ir tikai aptuveni divu kilometru attālumā. Ķeroties pie dīķu tīrīšanas, pieeja būs visai atšķirīga. Aizbērto Ziemeļu dīķi vaļā neraks, un kaitīgās vielas izskalos, izveidojot divas urbumu grupas pie piesārņojuma kodola. Vienā no urbumu grupām pumpēs tīru ūdeni, no otras piesārņoto ūdeni sūknēs laukā. Piesārņoto ūdeni attīrīs un pēc tam nogādās stacionārajās attīrīšanas iekārtās, kur to attīrīs pilnībā. Dienvidu dīķī darba būs krietni vairāk.
Parastu sūkni saēd
Mēģinājumi tikt galā ar gudrona dīķiem ir bijuši jau kopš 90. gadu beigām. Laikrakstā Dienas Bizness 1999. gada 17. jūnijā toreizējā vides valsts ministre Inese Vaidere stāsta, ka paredzēts sagatavot eksperimentālo iekārtu izbūves projektu, lai veiktu gudrona pārstrādi, veidojot saistvielu asfaltbetonam. Tika pieminētas iespējas izmantot gudronu kā piedevu kurināmajam, kokogļu ražošanā un pārsegumu materiālu ražošanā, sajaucot gudronu ar sasmalcinātām riepām. Tolaik izmaksas tika lēstas ap 2 milj. ASV dolāru, bet jau tad pētniecībai bija iztērēti Ls 150 000. Pārstrādes plāni bijuši arī a/s BAO, kuras padomes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts zina stāstīt, ka ap 2003. gadu bijis projekts izmantot gudronu kā kurināmo Brocēnu cementa rūpnīcā, taču neitralizēt skābi nebija izdevies. Turklāt visi mēģinājumi kaut ko darīt atdūrās pret nepiemērotu tehniku - sūkņi un cisternas ātri izgāja no ierindas skābes ietekmē. Ziņas par to, ka dīķiem pienācis gals, parādījās ik pa brīdim gan 2004., gan 2007. gadā. Iedzīvotāju protestus izraisīja SIA Elliks plāni pārstrādāt gudronu, lai iegūtu gāzi, un piecu gadu laikā visu gudronu sadedzinātu Daugavpils siltumtīklu 2. siltumcentrālē. 2007. gadā tika paziņots, ka ir atrasts ES fondu finansējums, lai tiktu galā ar bīstamākajiem objektiem, bet formalitāšu kārtošanas dēļ tikai tagad ir cerības sākt darbus, tikmēr nepieciešamā summa samilzusi līdz 20 miljoniem latu. Vairāk nekā 14 miljonu piešķir Eiropas struktūrfondi. «Pirmkārt, tā ir infrastruktūras izbūve, otrkārt, nepieciešama piemērota tehnika pārvadāšanai, jo apjoms ir milzīgs. Treškārt, jānodrošina darbs uz vietas, jo jāgarantē darbinieku drošība,» izmaksas pamato VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. Vides ministrijas izvēli rīkot slēgtu konkursu, kurā uzvarēja SIA Skonto būve, viņš nekomentē. Uzņēmums, kam nav pieredzes šādu darbu veikšanā, piesaistījis apakšuzņēmēju vācu kompāniju Moeg, kas esot veikusi piecu līdzīgu dīķu sanāciju Austrumvācijā un Slovākijā. Dīķa tuvumā tiks uzbūvēts neliels pārstrādes uzņēmums, kurā tiks neitralizēta masa, ko izsmels no dīķiem. Kad masa būs izsmelta, dīķi aizbērs.