Ja vadītājs nav labi saredzams attēlā, tad ir jāprasa auto īpašniekam paskaidrojums par konkrēto laiku un vietu. Savukārt Latvijā tas netiek darīts, sods tiek uzlikts transportlīdzekļa īpašniekam, kas ir klaji pretlikumīgi. Turklāt šim īpašniekam ir liegta iespēja sodu pārsūdzēt, jo likumā ir teikts, ka to var darīt tikai vainīgais vadītājs. Ja policija mēģina apkarot pretlikumības ar pretlikumīgām metodēm, tad tas, maigi izsakoties, ir amorāli.»
Māris Saukāns
uzņēmējs un autosportists
Man kā autosportistam jāteic, ka vadītājus disciplinēt vajag, jo Latvijā nākas saskarties ar tik daudz sevi nerealizējušiem pasaules čempioniem rallijā, ka bail. Cita lieta, kā tas notiek. Esmu ārpus Latvijas nobraucis desmitiem tūkstošu kilometru un neesmu saņēmis nevienu soda kvīti, jo tur tas ir pareizi izveidots. Vislabāk man patīk Portugāles piemērs. Arī tur, protams, netrūkst puišu, kuriem patīk uzgāzēt. Bet - par radaru brīdina laikus. Ja tu tomēr to neņem vērā, tad - apdzīvotajā vietā, caur kuru tu grasies skriet cauri, iedegas sarkanais luksofors. Un viss ciemats redz, ka tu esi tas muļķis… Pie mums man nav sajūtas, ka radari pilda savu uzdevumu nr. 1 - nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Turklāt man nepatīk arī tas, ka soda naudas tiek izmantotas budžeta deficīta dzēšanai, nevis, piemēram, labdarības mērķiem. Un vēl - ir ceļa posmi, par kuriem man jāsaka: ir jau labi, ka kādam ir darbs, saražojot tik daudz ceļa zīmju, tomēr - tad vai nu man jābrauc atļauto 70 km/h vietā uz 50 km/h, vai arī mani līdzbraucēji žagojas no nepārtrauktās piebremzēšanas. Lietas jāskata kopumā.
Normunds Bergs
uzņēmējs, SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs
Ja godīgi, tad mani vairāk tracina nevis tas, ka soda vadītāju vai īpašnieku, cik tie gudrinieki, kuri nesas ar 100 km/h caur apdzīvotu vietu. No šī viedokļa es atbalstu, ka vajadzīga šī pātaga, turklāt man liekas ērtāk sodu saņemt mājās un apmaksāt internetā, nevis pusstundu atbildēt uz jautājumiem šosejas malā. Jā, iespējams, ka fotoradariem atgadās neprecizitātes, tomēr jāsaprot, ka arī «dzelži» kļūdās, un tam nevajadzētu būt iemeslam, lai tos nelietotu.
2. «Mans ieteikums - pilnīgi visiem vadītājiem neatkarīgi no tā, vai viņi pārkāpuši ātrumu vai ne, ir šie lēmumi jāpārsūdz. Tas nozīmē, ka lēmums nestājas spēkā, sods nav jāmaksā. Sūdzības, pieteikuma iesniegšana tiesā nemaksā neko. Ja visi vadītāji nolemtu pievienoties šai cīņai par masveida pretlikumību, tas nozīmētu, ka jebkurš pārsūdzēts lēmums iesprūstu sistēmā uz trim līdz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka Vitronic un valsts budžets nesaņemtu nevienu santīmu no šā fotoradaru biznesa un šis bizness vienkārši iznīktu gada laikā. Uz manis norādītajām problēmām ir norādījuši arī bijušais un pašreizējais tiesībsargs, ir izstrādāti likuma grozījumi, bet tā nauda ir pārāk liela, lai kaut kas mainītos.»
Pauls Timrots
Auto eksperts
No juridiskā viedokļa Džeriņam varētu būt taisnība. Bet te ir divas blakus patiesības. Pirmkārt, tas radītu papildu maizīti juristiem, jo kādam jau tas būtu juridiski korekti jāīsteno. Otrkārt, varētu būt tā, ka, nograujot šo radaru sistēmu, rociņas berzētu negodīgi ceļu policisti, kuri šobrīd ir tā kā apmulsuši jaunajos apstākļos. Citiem vārdiem sakot, palielinātos to gadījumu īpatsvars, kad auto vadītājs mēģinātu situāciju risināt, iedodot policistam «ķepā».
3. «Zivtiņš ar putām uz lūpām aizstāv pārvietojamos radarus un neko nedara, lai tiktu uzstādīti stacionārie. Jo tad būtu mazāka peļņa - pieļauju, ka stacionārie strādātu ar zaudējumiem.»
Edmunds Zivtiņš
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks
Visprecīzāk šo jautājumu var komentēt firma, kas uzstāda radarus, tomēr mans skatījums ir šāds. Policija vienmēr ir uzskatījusi, ka projektam vajadzēja sākties tieši ar stacionāro radaru uzstādīšanu. Tomēr nevar teikt, ka te būtu kāda speciāla kavēšana - pats uzņēmums stāsta, ka viņiem pašlaik 50% no izdevumiem ir algas; attiecīgi, uzstādot stacionāros radarus, šī sadaļa samazinātos, tātad viņiem pašiem tas būtu izdevīgāk. Stacionāro radaru uzstādīšana ir procesā: iekārtas, cik zinu, ir iepirktas; mēs no savas puses esam vienojušies ar Latvijas valsts ceļiem par vietām, kur šie radari, pēc policijas domām, būtu vislietderīgākie.
Intervēja Atis Rozentāls, viedokļus apkopoja Māris Zanders